1988. gadā žurnālā «Avots» publicēts Žana Pola Sartra stāsts «Siena».
1988. gadā žurnālā «Avots» publicēts Žana Pola Sartra stāsts «Siena», 1994. gadā izdots romāns «Nelabums» un gadu vēlāk Latvijas Universitātes apkopotajā literatūrteorētisko rakstu krājumā iekļauta filosofa 1945. gadā Sorbonā lasītā lekcija «Eksistenciālisms ir humānisms». Ir pāris teātra iestudējumu. Tagad pieticīgajam latviski iepazīstamo Ž.P.Sartra darbu skaitam piepulcējies apgāda «Daugava» izdotais franču domātāja un rakstnieka autobiogrāfiskais stāsts «Vārdi».
Sešdesmito gadu sākumā tapusī versija par piecdesmit gadu attāliem bērnības notikumiem, kurā pavīd Ž.P.Sartram tuvu mācību (freidisma un marksisma) termini un tēmas (bērnība kā nepilnīgi izjusts «Ēdipa komplekss», pirmo sociālā taisnīguma priekšstatu ironisks aplūkojums), nav eksistenciālisma jēdzienos izklāstīts traktāts. «Vārdi» lasāmi kā prozas darbs, kas sacerēts atbilstoši Ž.P.Sartra priekšstatiem par vārda mākslinieka daiļrades pamatprincipiem un lomu. Attēlotajā laikposmā sākas mazā lasītāja, topošā rakstītāja ceļš uz šīm atziņām: caur patmīlību aizskarošām neveiksmēm, caur haosu, kas rodas, jaucot lietas ar to nosaukumiem un vārdos saskatot ko vairāk par to vienkāršajām nozīmēm – mūžīgu ideju metapasauli, kas lemj rakstnieku likteņus un mūsu varoņa dzīvei paredzējusi laimīgas beigas. Trīsdesmit gadu vēlāk kritiskajā apcerējumā «Kas ir literatūra» par prozas darba patiesuma kritēriju Ž.P.Sartrs atzīs tieši autora spēju atteikties no retrospektīva tēlojuma – jebkādām iepriekšnojaušamām beigām. Tas – tāpat kā rakstīšana pirmajā personā (ne tikai memuāros un lugās, bet arī romānos un stāstos) – padara Ž.P.Sartra prozas varoņus neprognozējamus un tātad brīvus: dārgu atmiņu un nākotnes ilūziju nesaistītus. Bet, lai spētu šādi iemiesot Ž.P.Sartra filosofisko meklējumu centrālo tēmu, brīvam jākļūst pašam rakstniekam. Viņam paškritiski jāatzīstas nespējā vērot savus varoņus kā svešiniekam no malas – tvert «lietu objektīvo kārtību». Viss radīts pēc autora «ģīmja un līdzības», tāpēc nav tiesību izlikties gudrākam par paša radīto varoni sižeta pavērsiena priekšā.
«Vārdi» ataino mazā Pulū pirmos soļus gadu desmitu ilgajā ceļā uz samierināšanos ar vienkāršo atziņu: autora brīvība nav nekas vairāk kā spēja skatīt notikumus attēlotās personas acīm.
