Lai arī «Via Baltica» maģistrāles posma no Gaujas tilta līdz Lilastei pārbūvē atklāta tehnoloģiska kļūme, satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs atjaunoto ceļa posmu nosaucis par kvalitatīvāko Latvijā.
Lai arī «Via Baltica» maģistrāles posma no Gaujas tilta līdz Lilastei pārbūvē atklāta tehnoloģiska kļūme, satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs atjaunoto ceļa posmu nosaucis par kvalitatīvāko Latvijā.
29 jauni kilometri Eiropas ceļa
Ceļa Gauja – Lilaste posms pērn tika pārbūvēts īsā laikā – no maija līdz novembrim. Būvdarbi tika veikti, ievērojot ES prasības, proti, maģistrālajam ceļam jāspēj «izturēt» autotransports, kur vienas ass pieļaujamā slodze ir 11,5 tonnas, norādīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Vigo Legzdiņš.
8,2 kilometru garā ceļa posma rekonstrukcijas kopējās izmaksas sasniedza 4,2 miljonus eiro. 75 procentus ES maksāja no pirmsiestāšanās fonda ISPA līdzekļiem, bet atlikušos 25 procentus sedza Latvija.
Gaujas – Lilastes posms tika nodots ekspluatācijā ar nelielu nokavēšanos pagājušā gada 30. novembrī. Nedēļu pirms tam ekspluatācijā tika nodots atjaunotais «Via Baltica» ceļa posms Iecava – Bauska. Izremontētā ceļa kopējais garums ir 20,4 kilometri, izmaksas – 6,3 miljoni eiro, no kuriem 30 procentu sedza ES no PHARE programmas līdzekļiem.
Apskatot šo ceļa posmu, A.Gorbunovs teica, ka remonts veikts augstā līmenī, piebilstot, ka to, cik kvalitatīvs būs ceļš, varēs izjust pēc pāris gadiem, kad tas būs jau kādu laiku lietots.
Viens posms – divreiz dārgāks par otru
Atbildot uz jautājumu, kādēļ Gaujas – Lilastes posms uzskatāms par viskvalitatīvāko Latvijā, V.Legzdiņš norādīja, ka atšķirībā no Iecavas – Bauskas un citiem ceļu posmiem Gaujas – Lilastes posms pārbūvēts no pašiem pamatiem.
Arī finansējums viena kilometra pārbūvei Gaujas – Lilastes posmā bija gandrīz divas reizes lielāks nekā Iecavas – Bauskas posmā. V.Legzdiņš paskaidroja, ka būvdarbu izmaksas atkarīgas no ceļa platuma, pārbūvē lietotās tehnoloģijas, kā arī citiem rādītājiem.
Gaujas – Lilastes posma pārbūvē saskaņā ar projekta noteikumiem izmantota Latvijā mazpazīstama tehnoloģija: atkārtoti izmantots vecais ceļa materiāls. Tieši šī Latvijā maz zināmā tehnoloģija radīja nepatīkamu incidentu Latvijas būvfirmu koalīcijai (Smiltenes a/s «8CBR», SIA «ACB» un SIA «Binders»), kas rekonstruēja Gaujas – Lilastes posmu. Saņemot kļūdainu informāciju no piegādātājiem, ceļa būvētāji nepareizi izvēlējās ķīmisku vielu, kas piejaucama masai, lai atjaunotu bitumena īpašības. Būvdarbu pārraugs no dāņu kompānijas «COWI Consulting Engineers and Planners AS» 10. septembrī konstatēja, ka uzklātā bitumena kārta neatbilst kvalitātes prasībām, un būvdarbi uz laiku tika pārtraukti.
Speciālisti lēš, ka tehnoloģiskā kļūda ietekmēs ceļa kvalitāti. Taču, cik ātrā laikā sekas būs manāmas, to neviens vēl nevar pateikt. V.Legzdiņš informēja, ka panākta vienošanās ar būvfirmu koalīciju par tradicionālo divu gadu garantijas perioda pagarināšanu uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka būvfirmām piecus gadus būs jānovērš ceļa defekti par savu naudu.
Tomēr, kaut arī bijis minētais incidents, Satiksmes ministrija un Eiropas Komisija ir apmierināta par galarezultātu, uzsvēra V.Legzdiņš.
Pirmais pabeigtais ISPA projekts kandidātvalstīs
Atzinīgi vārdi par padarīto ir īpaši svarīgi tādēļ, ka šis bija pirmais realizētais ISPA projekts ne vien Latvijā, bet visās ES kandidātvalstīs. «Mums izdevās pierādīt gan sev, gan Eiropas Komisijai, ka spējam strādāt ar ISPA programmu un projektu īstenot no tā projektēšanas stadijas līdz objekta nodošanai,» teica V.Legzdiņš.
Pēc SM aprēķiniem, tuvākajos piecos gados «Via Baltica» automaģistrāles Latvijas posma attīstībā tiks ieguldīti 535 miljoni eiro. Lielākoties investīcijas nāks no ES ISPA fonda, starptautiskiem banku aizdevumiem un valsts budžeta.
V.Legzdiņš informēja, ka ES, sākot ISPA programmu, ievērojami palielinājusi finansējumu galveno ceļu remontam Latvijā. «To summu, kuru no PHARE programmas saņēmām piecos gados, ISPA mums dos vienā gadā,» norādīja V.Legzdiņš.
Nākamo ISPA projektu – ceļa posma no Rīgas robežas līdz Ādažiem (ieskaitot satiksmes pārvadu Rīga – Sigulda un pārvadu pār dzelzceļu) rekonstrukciju – plānots sākt šā gada pavasarī. Eiropas Komisija projekta uzsākšanai piešķīrusi 10,6 miljonus eiro.
