Vai britu lauksaimniekus nebaida iespējamā konkurences pastiprināšanās pēc paplašināšanās?
Vai britu lauksaimniekus nebaida iespējamā konkurences pastiprināšanās pēc paplašināšanās? Kurās jomās konkurence no Austrumeiropas valstīm varētu būt visspēcīgākā?
Atbild Kembervelas lords Lerijs Vitijs, Lielbritānijas zemkopības ministrs (vienlaikus parlamentārais sekretārs Lordu palātā).
Nē, mūs konkurence nebaida. Iespējamo sāncensību sagaidām divos sektoros: dārzkopībā (it īpaši ar dienvidu reģioniem), aramzemes kultūrās (it īpaši ar Poliju). Mūsu valdība tic, ka ar šo konkurenci tiksim galā.
Daudz sarežģītāks jautājums, kas nodarbina mūs un valdību, ir iespējamā atgriešanās sarunās ar kandidātvalstīm par dzīvnieku labturības un vides aizsardzības jautājumiem. Esam nobažījušies, ka kandidātvalstīs tiks pazemināti ES standarti lopkopībā un putnkopībā. Sarunās iestāsimies par to, lai tas nenotiktu. Paredzu, ka iestāšanās sarunas būs smagas.
Jūs minējāt ES standartus kā smagas sarunu pozīcijas. Kādas problēmas vēl paredzat iestāšanās sarunās?
Domāju, ka mēs nepaspēsim KLP reformas līdz paplašināšanās vilnim, kad Latvija un citas valstis iestāsies ES. Tad strīdīgie jautājumi varētu būt piena kvotu administrēšana, subsīdijas sadale aitām «uz galviņām». ES atbalsts aitkopībai varētu izraisīt pārprodukciju. Es gribētu, lai subsīdijas būtu lauku attīstībai kopumā, nevis saistītas ar ražošanu. Vispārējs atbalsts, nevis sadalīts «uz lopu galviņām». Citādi lauksaimniecība būs nesabalansēta un subsīdijas nepalīdzēs, piemēram, Polijai, to modernizēt.
Konkurenci iespaidos arī birokrātija, kas Austrumeiropas fermeriem būs jāpieņem, ja vēlēsies iegūt ES līdzekļus.
