Sākoties privatizācijas procesam valstī, zemniekiem nebija šaubu, ka tas notiks pēc likuma un cilvēciskas saprašanas.
Sākoties privatizācijas procesam valstī, zemniekiem nebija šaubu, ka tas notiks pēc likuma un cilvēciskas saprašanas. Tieši tāpēc Jelgavas rajona Zemnieku apvienība aicināja graudu audzētājus veidot kooperatīvo sabiedrību, lai varētu piedalīties «Jelgavas dzirnavnieka» privatizācijā. Kam gan vēl būtu lielākas tiesības uz rajona graudu pārstrādes uzņēmumu, ja ne pašiem graudu audzētājiem?
Tikai tad, kad uzzinājām: uzņēmums ar Lauksaimniecības ministrijas pavēli un toreizējā ministra vietnieka parakstu no rajona Padomes tika nodots pilsētas Domei ar nodomu privatizēt, sapratām, cik mēs šajā procesā esam nevēlami.
Pusotru gadu sabiedriskā kārtā, neatlaidīgi, gan ar valsts televīzijas, gan vietējā laikraksta, gan Saeimas palīdzību meklējām atbalstu, taču otrā pusē ieinteresēto personu ieņemamie amati un mantas kāre bija nesalīdzināmi pārāki. Un 1994. gada 14. jūnijā (kāda sakritība…) Jelgavas Dome pieņēma lēmumu atteikt privatizācijas iespēju kooperatīvajai graudaugu audzētāju sabiedrībai «Akots» un uzņēmumu nodot SIA «Jelgavas dzirnavnieks», kur 80 procentu kapitāla daļu piederēja tās direktoram Robertam Vilcānam, kaut gan likums paredzēja, ka priekšrocības šādos gadījumos ir zemnieku, ražotāju kooperatīvajām sabiedrībām. Šis likums acīmredzot neattiecās uz Jelgavas Domi.
Tas mūsu kooperatīva pilnvarotajām personām prasīja daudz laika, darba biznesa plāna sagatavošanā, bet pretī mēs saņēmām rūgtumu, pazemojumu, vilšanos.
Kaut arī ir pagājuši gadi, «Akota» biedri joprojām ir pateicību parādā tā laika aktīvistiem Jānim Vecmanim, Velgai Lejniecei, Jānim Vīgantam un, protams, mūsu neaizmirstamajam Heinriham Pavlovskim.
Kad 1994. gadā zemnieku kooperatīvs «Akots» cīnījās par tiesībām privatizēt graudu pārstrādes uzņēmumu «Jelgavas dzirnavnieks», zemniekiem bija radušās aizdomas, ka tā privatizēšanā ir ieinteresētas Jelgavas amatpersonas. Tagad šo faktu ar 2001. gada 23. janvāra atzinumu apstiprinājusi Valsts kontrole. Lasot to, skaidri saprotam – mums bijusi darīšana ar ieinteresētu, negodīgu cilvēku komandu. Viss privatizācijas process, sākot jau ar uzņēmuma nodošanu pilsētas Domei, Valsts kontroles atzinumā vērtēts kā pilnīgi nelikumīgs.
1993. gada 11. novembrī ar Domes un privatizācijas komisijas lēmumu «Jelgavas dzirnavnieka» cena apstiprināta Ls 3 050 579, pēc privatizācijas 1994. gadā tā sarukusi jau līdz Ls 1 045 313, pārkāpjot likumu «Par privatizējamo valsts un pašvaldības īpašumu novērtēšanas kārtību». Taču 1995. gada 5. janvārī, pamatojoties uz privatizācijas komisijas lēmumu, Raitis Vītoliņš Domes vārdā cenu samazināja līdz Ls 882 376. Valsts kontrole konstatējusi, ka R.Vītoliņam nav bijušas tiesības parakstīt līguma grozījumus un samazināt objekta pārdošanas cenu. 1996. gada 13. jūnijā Jelgavas Dome pieņēmusi lēmumu, ka 93,3 procentus no uzņēmuma vērtības var maksāt sertifikātos. Valsts kontrole atzīst, ka šādā gadījumā likums maksu sertifikātos vispār neparedz un uz pircēju to nedrīkstēja attiecināt. Tādas tiesības būtu graudu audzētāju kooperatīviem.
Pilsētas Dome nelikumīgi nav aprēķinājusi un iekasējusi zemes nomas maksu no 1994. līdz 1997. gadam.
1997. gadā R.Vītoliņš Jelgavas Domes vārdā noslēdza līgumu par Ls 395 185 kā bezprocentu aizdevumu no valsts, tas tika dzēsts un summa ieskaitīta objekta izpirkuma maksā.
Valsts kontrole atzīst, ka «Jelgavas dzirnavnieka» pārdošana notikusi, neievērojot normatīvo aktu prasības, tā nav atzīstama par privatizāciju likuma izpratnē.
Konstatēts, ka 1996. gada 10. oktobrī pieņemtais lēmums par privatizācijas pabeigšanu ir nelikumīgs, jo pašvaldībai akciju sabiedrība «Jelgavas dzirnavnieks» vēl ir parādā Ls 65 690.
Viena valsts un viens likums visiem? Ir taču skaidri redzams, ka uz vienu sabiedrības daļu likumi neattiecas. Un rodas miljonāri…
Galveno savas dibināšanas uzdevumu «Akots» nevarēja izpildīt. Esam pārliecināti, ka laiks dos skaidrāku izpratni par lietām un varbūt noliks katru savā vietā.
«Akota» biedriem tolaik bija iespēja piedalīties «Dobeles dzirnavnieka» privatizācijā – to varēja kooperatīva biedri. Vieni mazāk, citi vairāk to arī izmantoja. Noraidīts netika neviens.
Ja vien zemnieki būtu bijuši aktīvāki, ja vien būtu sapratuši, cik liela nozīme ir pašu veidotām sabiedrībām, cik daudz mēs būtu panākuši. Ja vien… Diemžēl gan zemnieku, gan visas tautas kopumā vienaldzība rada auglīgu augsni nelikumībām.
Skumji, bet man ir jāpaziņo, ka kooperatīvā sabiedrības valde nolēma pārtraukt «Akota» darbību, jo nav motivācijas tās pastāvēšanai. Kooperatīvās sabiedrības pamatkapitāls sastāv no biedru iemaksātās paju naudas, kas ir saglabāta līdz pēdējam santīmam (1 paja – Ls 10). Valde paziņo, ka biedri savas pajas var izņemt, iepriekš piesakoties pa tālruni 3025533 otrdienās un ceturtdienās no pulksten 9 līdz 11.
Mēs būtu pateicīgi, ja kādu daļu no saņemtās naudas varētu ieskaitīt rajona Zemnieku apvienībai, jo tās vienīgie līdzekļi ir biedru maksa un apvienībai ļoti trūkst līdzekļu. Pie apvienības darbojas krājaizdevumu sabiedrība «Avots», varbūt tā var jūs ieinteresēt.
