Britu rakstnieks Džons Ronalds Rūels Tolkīns, kura spalvai pieder «Gredzenu pavēlnieka» triloģija, uzskatāms par «Harija Potera» autores Džoanas Ketlinas Roulingas literāro priekšteci.
Britu rakstnieks Džons Ronalds Rūels Tolkīns, kura spalvai pieder «Gredzenu pavēlnieka» triloģija, uzskatāms par «Harija Potera» autores Džoanas Ketlinas Roulingas literāro priekšteci. Vai līdzība būs jūtama ekranizētāju pieejā? Par to kopš šodienas var spriest arī kinoskatītāji Latvijā.
1954. gadā pirmoreiz izdotais «Gredzenu pavēlnieks» pēdējā laikā daudz salīdzināts ar gadsimta nogalē dzimušo Dž.Roulingas burvjubērnu Hariju Poteru. Un īstais cēlonis šoreiz meklējams ne tik daudz žanriskajā līdzībā, cik kinoļaužu nesen gūtajā pārliecībā par šādas literatūras īpašo piemērotību Holivudas lielbudžeta kasesgrāvēju tēmām.
Abi sacerēti tajā fantastiskā stāsta un pasakas sintezēšanas manierē, ko nu jau labu laiku pasaulē pieņemts dēvēt par «fantāzijas» žanru jeb vienkārši «fantasy». Abi autori sižeta galveno līniju turpinājuši vairākos tematiski atšķirīgos sējumos. Abos ekranizācijas gadījumos saglabāts ne tikai oriģinālā sastopamais daļu nošķīrums. Režisori, producenti un aktieri grāmatas autora ieceri centušies ievērot visai burtiski. Jautājumu, vai tas ir labi vai slikti, atstājot diskusijām par filmu kā patstāvīgu mākslasdarbu, atmiņā paliek nesen redzētā «Harija Potera» pirmās grāmatas kinovarianta tehniski pārliecinošais risinājums. Par to, ka «Gredzenu pavēlnieks» neatpaliks arī šajā ziņā, liecina nupat piešķirtā Amerikāņu Filmu institūta balva ne tikai labākās filmas kategorijā, bet arī par specefektiem. Par to, kādas ir lentes veidotāju attiecības ar Dž.R.R.Tolkīna triju grāmatu lappusēs aprakstīto pasauli, liecina kaut vai režisora Pītera Džeksona teiktais intervijā «BBC»: «Sākumā mēs apspriedām iespēju paust to pašu stāstu divās filmās. Bet, kad sastapām partnerus no «New Line» («New Line Cinema» – kinokompānija, kas vadīja un finansēja «Gredzenu pavēlnieka» uzņemšanu – M. Z.), viņi jautāja: «Kāpēc jūs gribat no tā izveidot divas filmas? Grāmatas taču ir trīs.»».
Galu galā P.Džeksona dzimtajā Jaunzēlandē četrpadsmit mēnešos tika uzņemtas visas trīs sērijas kā atsevišķas filmas, kuras paredzēts sākt izrādīt ar gada atstarpi. Savās iepriekšējās domās P.Džeksons tagad saskata Holivudas ietekmi, ko raksturojot tieksme visu pasniegt, cik iespējams, konspektīvi – dažādo un plašo saspiest vienā, sašaurināt. P.Džeksons savulaik bažījies par filmas garumu, taču «Gredzenu pavēlnieks: gredzena brālība» galu galā iznācis vēl garāks nekā «Harijs Poters un filozofu akmens».
Tai pašā laikā jau dzirdēts viedoklis, kurā filmas beigu daļai pārmests tieši tas, no kā režisors, pēc paša vārdiem, gluži «neholivudiski» centies izvairīties – pārblīvētība ar sižeta pavērsieniem un citām detaļām. «BBC» kritiķis Nevs Pīrss šo iespaidu salīdzina ar izjūtu, kas rodas, skatoties paātrināti pārtītu filmu, kurā vērotājam grūti sekot neskaitāmajiem pakaļdzīšanās skatiem. Vai cēlonis meklējams tajos pašos apsvērumos, kuru dēļ Dž.Roulingas varoņa fani jūsmīgi sveica «Harija Potera» režisoru – vēlmē saglabāt pēc iespējas lielāku filmas un stāsta sižetisko līdzību? Bet varbūt par filmas galveno nopelnu atzīsiet tieši to, ka kinodarbs pamudinājis jūs iepazīt Dž.R.R.Tolkīna sarakstīto triloģiju?
