Šoreiz jāsāk ar mīklu: to cenšas darīt gan politiķi, gan uzņēmēji, gan masu informācijas līdzekļi; pirms vēlēšanām to dara biežāk nekā pēc tām; it īpaši to dara tad, ja kāds vēlas panākt sev labvēlīga lēmuma pieņemšanu.
Šoreiz jāsāk ar mīklu: to cenšas darīt gan politiķi, gan uzņēmēji, gan masu informācijas līdzekļi; pirms vēlēšanām to dara biežāk nekā pēc tām; it īpaši to dara tad, ja kāds vēlas panākt sev labvēlīga lēmuma pieņemšanu. Uzmini nu – kas tas ir? Jā, uzminējāt! Tie ir mēģinājumi manipulēt ar sabiedrības viedokli jeb, kā to sauca agrāk, sabiedrisko domu. Polittehnologu darbs, lai arī Latvijā pagaidām līdz galam nenovērtēts, gūst aizvien lielāku popularitāti. Savi vingrinājumi šajā pagaidām mazkoptajā lauciņā laiku pa laikam bijuši arīdzan Jelgavā. Izvērtējot šādus gadījumus, galvenais ir atklāt, kādi politiskie vai ekonomiskie grupējumi slēpjas aiz šādām aktivitātēm un ko tie grib panākt.
No šāda viedokļa raugoties, par interesantāko ceturtdienas Jelgavas Domes sēdes jautājumu jāuzskata deputātu apstiprinātais lēmumprojekts par ēdināšanas un atpūtas kompleksa būvniecību Katoļu ielā 2a. Interesantākais tādēļ, ka apmēram trīs mēnešus pēc publiskās apspriešanas noslēguma ir parādījusies Lielās ielas 9. mājas iedzīvotāju atklātā vēstule ar 22 parakstiem, kuru autori iebilst pret projekta «Ēdināšanas un atpūtas centrs» realizāciju Katoļu ielā starp «Preses apvienības» ēku un dzīvojamo namu Lielajā ielā 9 un lūdz Jelgavas Domi «atlikt sasteigtu un no visiem aspektiem neizvērtētu jautājumu izlemšanu». Vēstulē ar intriģējošu mājienu, taču galvenais jautājums, ko gribas uzdot tās autoriem un inspiratoriem, – kur jūs bijāt publiskās apspriešanas laikā un kāpēc šī vēstule ir parādījusies tieši tagad, kad tai vairs var būt tikai iedzīvotāju grupas novēlots viedoklis.
Protams, arī šī vēstule ir zināms ierosinājums diskusijai par publisko apspriešanu formālo dabu un iedzīvotāju pasivitāti tajās. Ne reizi vien ir dzirdēts viedoklis, ka šādās apspriešanās mēdz piedalīties tikai cilvēki, kas kaut kādā veidā ir personīgi ieinteresēti attiecīgajā apspriežamās lietas iznākumā, vai arī viņu draugi, vai radi un ka viņus patiesībā maz interesējot pilsētvide un ainava, bet gan dažu uzņēmēju panākumi vai neveiksmes. Tomēr, no otras puses, nedzīvojam taču bērnudārzā, un diez vai Domei būtu jānolīgst cilvēki, kas staigātu pa Jelgavu un skaļi sauktu iedzīvotājus uz publiskajām apspriedēm vienā vai otrā jautājumā. 21. gadsimtam šādas metodes laikam īsti neder.
Ja Jelgava grib, lai galvaspilsētā strādājošie nevēlas pārcelties turp arī uz dzīvi, pilsētas Domei nav citas izejas kā atbalstīt uzņēmējdarbību. Un ar pakalpojumu un sabiedriskās ēdināšanas iestādēm Jelgavā nav spoža situācija. Ar trim četrām pieklājīgām sabiedriskās ēdināšanas vietām 65 tūkstošu pilsētai, kas vēl grasās piesaistīt tūristus, ir par maz, tamdēļ šīs sfēras attīstībai nevajadzētu likt šķēršļus tāpat kā citām uzņēmējdarbības nozarēm.
Atgriežoties pie minētās vēstules, rodas iespaids, ka tā ir potenciālo SIA «Vigo» konkurentu iedvesmota. Sevišķi intriģējoši skan neslēpti draudi projekta realizētājam (acīmredzot SIA «Vigo» direktoram R.Blūmanim), kuram vēstules autori iesaka «pārdomāt» biznesa ieceres un perspektīvas». Proti, «uzņēmējdarbību atbalstošie» minētās mājas iedzīvotāji ir iecerējuši novest jauno objektu līdz bankrotam, jo citu iespēju droši vien nebūšot. Līdzeklis šā cēlā mērķa sasniegšanai izvēlēts gaužām amizants: pietiekami skaļas dažādas mūzikas raidīšana no trīs četru māju dzīvokļiem. Šīs «akcijas» plānotāji visiem jaunā kompleksa apmeklētājiem sola visai «graujošu efektu». Tā, lūk! Te paveras darbs sabiedriskās kārtības sargiem Jelgavā.
Iepazīstoties ar minētās vēstules saturu, rodas šaubas, vai visi, kas parakstījušies, to ir rūpīgi izlasījuši un pārdomājuši tās saturu. Savukārt, ja parakstu autori tiešām ir zinājuši, ko viņi dara, tad visai ticami, ka viņus kāds ir pacenties motivēt šādai rīcībai. Tomēr būtu laiks padomāt arī par to, cik nožēlojami izskatās Jelgavas centrs, kas vietām «graujošu efektu» atstāj arī bez jebkāda skaļi atskaņotas mūzikas jucekļa. Varbūt nākamreiz tomēr ir vērts padomāt, par ko jūs parakstāties.
