Līdz janvāra beigām šūšanas firma «KLLT» paredzējusi pilnībā pabeigt iekārtošanos jaunajās telpās Blaumaņa ielā, kādreizējā akciju sabiedrības «Zemgales piens» piecstāvu administratīvajā korpusā.
Līdz janvāra beigām šūšanas firma «KLLT» paredzējusi pilnībā pabeigt iekārtošanos jaunajās telpās Blaumaņa ielā, kādreizējā akciju sabiedrības «Zemgales piens» piecstāvu administratīvajā korpusā.
Līdz šim uzņēmums darbojās kādreizējās šūšanas fabrikas «Lielupe» ēkās, kas atrodas patālu no pilsētas centra, un no privātīpašnieka nomāja gan zemi, gan telpas. Tāpēc apsvērta nepieciešamība atrast telpas piemērotākā vietā. Kad radusies izdevība iegādāties ražošanai pielāgojamu ēku, «KLLT» īpašnieks Honkongas uzņēmums «Kimlung» piekritis un atbalstījis projektu finansiāli. Jumta remonts, telpu pārbūve no kabinetu sistēmas uz šūšanas ražotnes cehiem piemērotām, kā arī sadzīves, administrācijas un noliktavu telpu izveide ilgusi gandrīz pusgadu. Divi mēneši pagājuši pārceļoties. Iekārtas uzstādītas pakāpeniski, lai netraucētu ražošanai. Protams, tas nebija vienkārši, un spriedzes sekas, kā atzīst uzņēmuma direktore Aina Ūtena, ir jūtamas vēl tagad.
Kopumā jaunās ēkas iegāde un sakārtošana izmaksājusi ap pusotru miljonu Vācijas marku. «Toties tagad esam neatkarīgi no telpu īpašnieka, nav jāmaksā noma,» atzīst A.Ūtena. Savukārt autonomā apkures sistēma ļaus taupīt saimnieciskos izdevumus. Pašlaik uzņēmumā turpinās piegriešanas, šūšanas, apdares un noliktavu telpu sakārtošana.
Apmierinātību ar jaunajām ražošanas un palīgtelpām izteica arī darbinieces – ir silts un gaišs. Arī uz sanitāro mezglu vairs nav jāiet ārā kā iepriekšējā mītnē. Pirmajā stāvā ierīkota telpa pusdienām, tur var uzglabāt traukus, uzvārīt tēju vai kafiju un mikroviļņu krāsnī uzsildīt ēdienu.
Strādājošo skaits pēdējos gados SIA «KLLT» noturīgi svārstās triju simtu robežās, un to vairs nedomā paplašināt. Taču līdz ar izdevīgāku ģeogrāfisko stāvokli, būtisku darba apstākļu uzlabošanu, jaunāku iekārtu un mazās mehanizācijas līdzekļu uzstādīšanu uzņēmums cer piesaistīt labākus speciālistus. «Šuvējas visu laiku ir vajadzīgas. Pēdējos trijos gados, acīmredzot līdz ar sociālā stāvokļa stabilizēšanos, daudzas darbinieces kļūst par jaunajām māmiņām un dodas dekrēta atvaļinājumos,» stāsta A.Ūtena, norādot, ka pašlaik firma varētu pieņemt pusotru desmitu kvalificētu šuvēju.
Ņemot vērā to, ka Jelgavā šīs profesijas pārstāves nodarbina vēl četras firmas un darba algu vidējais līmenis radniecīgajos uzņēmumos ir puslīdz vienāds (110 – 120 latu), darbinieku piesaistei acīmredzot vajadzēs iedarbināt vēl kādas konkurences sviras. A.Ūtena norāda uz stabilo produkcijas sortimentu katrai atsevišķajai šūšanas līnijai. «KLLT» nepraktizē sortimenta maiņu, kad kādu laiku, piemēram, jāšuj bikses, tad kleitas un svārki. Lai gan kopumā sievietēm domātu izstrādājumu klāsts ir ļoti plašs un skaitāms vairākos desmitos, sākot ar naktsveļu (pidžamām, halātiem, naktskrekliem), blūzēm un beidzot ar kažokādas vestēm, tehnoloģiskie procesi ir samērā pastāvīgi. Viena līnija domāta trikotāžai, otra – veļai, bet pārējās šuj blūzes.
Jauna personāla sagatavošanā uzņēmums sadarbojas ar Jelgavas Amatu skolu, kuras audzēkņiem nodrošina prakses vietas un uztic veikt atsevišķas darba operācijas, piemēram, dekoratīvo pērlīšu nostiprināšanu. Šūšanas uzņēmums, protams, būtu ieinteresēts piesaistīt vairāk jaunu darbinieku. Faktiski no piecām sešām skolā sagatavotajām audzēknēm strādāt atnāk tikai pāris, bet arī tad noturīga interese par darbu nav garantēta. «Nevar teikt, ka skolā slikti sagatavo, vienkārši nav vēlmes. Šuvējas profesija nav tā, ko jaunie īsti grib, – jaunatnei vairāk patīk būt darbavietā, kur sevi var izrādīt,» spriež A.Ūtena. Arī ar nodarbinātības dienesta palīdzību apmācītie cilvēki neesot tas labākais variants.
Apģērbu modeļu klāsts atbilstoši sezonai nemitīgi mainās. Pašlaik no Vācijas pasūtītāju piegādātajiem audumiem top apģērbi šā gada vasarai, bet februārī šuvējas jau sāks pasūtījumu izpildi nākamajai ziemai. Vienlaikus top arī nākamās ziemas modeļu pasūtījumi februārī gaidāmajai tekstilrūpniecības preču mesei Diseldorfā. «No katra modeļa izgatavojam 10 – 30 eksemplāru. Lai gan tas ir pasūtītāju izstrādājums, arī paši cenšamies regulāri apmeklēt gadatirgu, jo mūs interesē, kā tas izskatās demonstrācijā, vai tiek nopirkts tālākai realizācija,» stāsta A.Ūtena, norādot, ka vasaras sākumā vajadzēs izgatavot modeļus 2003. gada vasaras izstrādājumu gadatirgum.
Nerakstīts likums ir arī ikgadējā pasūtītāju apmeklēšana. Pēdējos gados «KLLT» šūtos izstrādājumus pasūta astoņas Vācijas firmas. To vidū ir arī pasaulē pazīstami nosaukumi – «Bonita», «Lucia», «Classic Sports». Sešos «KLLT» pastāvēšanas gados nav iznācis piedzīvot, ka kāds pasūtītājs būtu atteicies no turpmākas sadarbības. Vienīgi daži klienti piedzīvojuši bankrotu. Vietā tiek meklēti citi. «Tiesa, tagad pasūtītāji mūs sameklē arī paši, acīmredzot kaut ko varam,» saka direktore. Šūšanas uzņēmums sadarbojas arī ar Jelgavas firmu «Tunika», kas nodrošina mašīnizšūšanas darbus pasūtītāju modeļiem.
Spriežot par perspektīvām, gan «KLLT» direktore, gan īpašnieka pilnvarotā pārstāve Brigita Lauere, kas Vācijā koordinē sadarbību ar pasūtītājiem, ir vienisprātis, ka visiem kopā aizsāktais vezums ir jāvelk uz priekšu. «Mums Vācijā nav partneru, ir tikai pasūtītāji, kas dod darbu. Tāpēc jāturas pašiem – jāsaglabā cenas, kas paliek konstantas, jāpaaugstina kvalitāte un punktuāli jāiekļaujas piegāžu grafikos,» saka B.Lauere, kas ieradusies pārraudzīt situāciju Latvijā.
