Mūsu pilsētā aizvien mazāk mazuļiem tiek doti latviešu vārdi. Iespējams, ka pēc kāda laika Līgo svētkus un Jāņus svinēsim bez pašiem gaviļniekiem.
Mūsu pilsētā aizvien mazāk mazuļiem tiek doti latviešu vārdi. Iespējams, ka pēc kāda laika Līgo svētkus un Jāņus svinēsim bez pašiem gaviļniekiem.
Kā «Ziņām» pastāstīja Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Aina Rokjāne, lai gan par mūsdienīgu tiek uzskatīts bērnam dot divus vārdus, Jelgavā vairums vecāku saviem pēcnācējiem tomēr izvēlas vienu, un tam ir arī zināms pamatojums. Personai, kurai ir doti divi vārdi, jārēķinās, ka visu dzīvi dažādos dokumentos noteikti jāmin abi, pretējā gadījumā var rasties problēmas, apliecinot savu personību vienā vai otrā dzīves situācijā.
Ar likumu ir noteikts, ka vecāki savam bērnam oficiāli drīkst piešķirt vienu vai divus vārdus, bet ne vairāk.
A.Rokjāne informē, ka 2001. gadā latviskie vārdi nebūt nav bijuši cieņā. Visbiežāk jaundzimušajam dotais vārds ir Artūrs. Pērn piedzimuši 14 zēni, kas šādi nosaukti. Jelgavā 2001. gadā ir reģistrēti 13 Roberti, 10 Ņikitas un 9 Kristapi. Meitenēm vispopulārākie vārdi pērn bija Laura (12), Anna (11), Anastasija (11), Valērija (9), Diāna (8), Viktorija (7) un Linda (7).
Kā retākos mazuļiem piešķirtos vārdus Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja min Arzu, Dario, Dilans, Dženifere, Evangilina, Ferida, Nikons, Oriana, Vilens, Veniamīns, un Osmans.
Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, tad viņi var izvēlēties, kuru piešķirt bērnam, taču Rokjānes kundze aicina to rūpīgi pārdomāt, jo vēlāk mainīt bērna uzvārdu nav iespējams, līdz viņš sasniedzis 16 gadu vecumu un, saņemot pasi, pats izsaka šādu vēlēšanos. Nedrīkst arī dot dubulto – gan tēva gan mātes uzvārdu. Ja vecāki nespēj vienoties, tad šo jautājumu izšķir bāriņtiesa.
Pērn Jelgavā ir bijis tikai viens vārda maiņas gadījums, bet uzvārdus ir nomainījuši 13 jelgavnieki.
