Cienījamie jelgavnieki, pagājis 2001. gads, kas Jelgavas vēsturē būs palicis ar vienu no nekaunīgākajiem Domes lēmumiem 2001. gada 27. decembrī.
Cienījamie jelgavnieki, pagājis 2001. gads, kas Jelgavas vēsturē būs palicis ar vienu no nekaunīgākajiem Domes lēmumiem 2001. gada 27. decembrī. Domes pozīcija, izmantojot savu pārliecinošo ietekmi, apstiprināja Domes priekšsēdētāja A.Rāviņa algu – 850 lati mēnesī (agrāk Domes priekšsēdētājs saņēma 400 latu mēnesī). Reizē arī tika apstiprināts algu izmaksas nolikums, kas spicei paredz algas 85% apmērā no A.Rāviņa darba samaksas. Pēc šā nolikuma palielinās arī algas visam Domes administratīvajam aparātam un deputātiem.
Lai to visu nodrošinātu, pilsētas budžetā administrācijas izdevumiem paredzēts palielinājums virs 230 000 latiem gadā. No tā spicei piecu cilvēku sastāvā vien alga jāpalielina par 60 000 latiem gadā. Tas notiek laikā, kad, atklāti sakot, pilsētas labā izdarīts nav nekas: kopš Jaunā gada – ūdens tarifu palielinājums, neskaidrs STU jautājums, turklāt, visticamāk, «Dalkia» STU akciju paketi nepirks.
Steidzīgi, jo steidzīgi Domes darbinieki saņēma prēmijas jau par septiņiem nostrādātiem mēnešiem, kaut arī viens otrs amatā bija bijis tikai piecus mēnešus. Mīklainos apstākļos tika sadauzīta A.Rāviņa rīcībā bijusī automašīna «Subaru» ar valsts numuru CB – 1. Pēc tam, piemaksājot 3800 latu, «Subaru» tika nomainīta pret jaunu «Renault», kuru tagad lieto pirmā galma lēdija jeb A.Rāviņa pirmā vietniece I.Škutāne. Dome iegādājusies arī četras jaunas automašīnas «Volvo», un vēl 2200 lati budžetā paredzēti jauna autotransporta iegādei. Tas viss – no nodokļu maksātāju kabatas.
Ar ko spice pamato algu palielinājumu? Esot grūti ar speciālistiem, labākie bēgot uz Rīgu, uz firmām, kur atalgojums ir lielāks. Tikai A.Rāviņš līdzīgi kā Nikolaja Ostrovska romānā «Kā rūdījās tērauds», kur varonis Pavka Korčagins tukšu vēderu cīnījās par idejām, no augsti atalgota Unibankas Jelgavas filiāles pārvaldnieka amata nobrauca daudz zemāk atalgotā.
Ja tic «Zemgales Ziņās» sniegtajai pagājušā gada 30. marta intervijai, tad, A.Rāviņa vārdiem, viņš ir ieguvis starptautiski atzītu sertifikātu – bankas darbinieks. Kurš normāls uzņēmuma vadītājs atlaidīs no darba tik augstas klases speciālistu? Atliek vien ticēt tirgū iegūtām ziņām, ka A.Rāviņu no darba padzina.
Tajā pašā intervijā uz jautājumu, kāpēc viņš labi atalgotu darbu maina pret zemāk atalgotajiem deputāta pienākumiem, tagadējais Domes priekšsēdētājs atbild: «Tas varbūt liecina, ka ne vienmēr nauda dzīvē ir galvenais.»
Nepagāja ne deviņi mēneši,un šis patriotiskais teiciens izgaisa kā ziepju burbulis. Nauda un vara jums, A.Rāviņa kungs, ir galvenais. Unibankā prasīja darbu, bet ne prezentēšanos. Jau toreiz ciniski melojāt. Mūsu vienīgā iespēja vest Domes pozīciju pie saprāta bija uzaicināt TV «Panorāmu».
Paldies televīzijas darbiniekiem par atsaucību: ar «Panorāmas» starpniecību gribējām pievērst pilsētas un visas Latvijas sabiedrības uzmanību tam, kas notiek Jelgavā. Paldies visiem, kas atklāti izteica savu nostāju par Domi. Es tikai nepiekrītu, ka arī mūs, vismaz četrus deputātus, ieskaita tajā kompānijā, par kuru tik izteiksmīgi izteikušies iedzīvotāji.
Kā jau lasījāt, par budžetu, man pieprasot personālo balsojumu, balsoja E.Grigors, J.Kaminskis, J.Laizāns, A.Ķipurs, V.Strīķis, H.Veģeris, J.Strods, A.Rāviņš, I.Škutāne (sociāldemokrāte).
Atmiņā pārcilāju šo deputātu saldos solījumus pirmsvēlēšanu kampaņā. Paanalizējiet, kurš no viņiem zina, kā lai izdzīvo ģimene no 40 latu algas, no kuras jāpabaro, jāizskolo bērni, jānomaksā komunālie maksājumi. Turklāt šī nauda iegūta, ne jau mutes dzesējot, bet pēc 12 stundu gara darba.
Balsojumā atturējās D.Olte, V.Grigorjevs un A.Garančs. Mēs ar A.Aleksejevu šo lēmumu uzskatījām par nekaunīgu, tādēļ balsojām «pret». Vienīgi mēs bijām tie, kas piedāvāja naudu budžetā izlietot citādi. To starpā 22 000 latu, kas paredzēti autotransporta iegādei, novirzīt sociālajām vajadzībām. 232000 latu, kas paredzēti izpildvaras algu paaugstināšanai, novirzīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta atjaunošanai, sociālajai jomai, medicīnai un izglītībai. Visi šie priekšlikumi tika noraidīti.
Ar piecu deputātu parakstiem mēs piedāvājām noteikt katra deputāta izdevumus, lai viens otrs uz citu rēķina nevarētu izrīkoties ar nodokļu maksātāju naudām dažādās prezentācijās. Arī tas tika noraidīts, jo izdevīgāk ir grābt no kopējā katla, bet pēc tam grūtāk tikt skaidrībā.
Debašu laikā V.Strīķis izteicās, ka viņš nevarot saprast, ko deputāts Bērziņš īsti grib. Viņam to arī nesaprast. V.Strīķis labi jutās un bija labi atalgots arī sociālisma laikā, kad auditorijās aizrautīgi dzina citu galvās par sociālisma priekšrocībām. Tolaik tas bija izdevīgi. Tagad tikpat aizrautīgi V.Strīķis pārmeties uz kapitālisma slavēšanu, jo atkal izdevīgi. Deputāts Bērziņš visu mūžu ir pavadījis vienkāršo iedzīvotāju jeb, kā tagad viņus sauc, kodēto nodokļu maksātāju vidū. Es ļoti labi saprotu, kas ir nabadzība. Tur mums ir tā starpība. Mēs nekad viens otru nesapratīsim. Tas pagaidām arī būtu viss, kas nospieda manu sirdi. Tagad jūs varat paanalizēt, kā sakrīt Zemnieku savienības pirmsvēlēšanu solījumi ar darbiem.
