Nezinu, kas Jānis Kovaļevskis ir pēc tautības, bet, spriežot pēc tā, ko viņš raksta («ZZ» 2002.04.01.), latvietis viņš droši vien nav.
Nezinu, kas Jānis Kovaļevskis ir pēc tautības, bet, spriežot pēc tā, ko viņš raksta («ZZ» 2002.04.01.), latvietis viņš droši vien nav. Vārds jau neko nenozīmē, jo arī Jurkāns ir Jānis. Viņam, lūk, vissvarīgākais ir Krievijas, Rietumu, Latvijas minoritāšu, t.sk. seksuālo, uzskati un labsajūta. Tiesa, šie uzskati sakrīt ar valstī valdošo oficiālo viedokli, kurā nefigurē tāda kategorija kā pamatnācija. Pats par sevi saprotams, ka šādam cilvēkam A.Gardas aktivitātes ir kā kauls rīklē vai dadzis acī.
Par šo tematu varētu sarakstīt romānu, man te ir iespēja ko bilst pavisam konspektīvi.
Runājot par minoritāšu jēdzienu, gribu J.Kovaļevskim atgādināt, ka etnisko minoritāšu (ja ar to ir domāti krievi un tml.) mums nav. Tie pamatā ir kolonisti (i-)migranti, sauciet kā gribiet, tikai ne minoritātes. Lai neizplūstu, neapstāšot pie šā jēdziena skaidrojuma, bet piebildīšu, ka minoritātes mums varētu būt vienīgi līvi vai čigāni. Nezinu, kas viņus apdraud un pret ko viņi būtu jāizstāv.
Seksuālās minoritātes gan mums ir, un to darbība būtu jāierobežo vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, no reliģiskā viedokļa tas ir grēks. Ir jāizšķiras – vai nu mēs gribam būt kristieši, vai «homīši». Otrkārt, homoseksuālisms ir neestētisks. Treškārt, atcerēsimies Latvijas demogrāfisko situāciju. Ceturtkārt, Latvijai obligāti nav jāpārņem visi Rietumu netikumi. Piektkārt, stipri šaubos, vai šo jautājumu var saistīt ar cilvēktiesībām. Protams, ja šī parādība nedraudētu izplatīties, varētu par to vispār nerunāt.
J.Kovaļevskis visur A.Gardas darbībā saskata naida kurināšanu. Tātad, viņaprāt, labāk ir teikt saldus melus nekā rūgtu patiesību. Un rūgtā patiesība ir tāda, ka nav šodien Latvijā modē iestāties par daudzcietušās latviešu tautas interesēm, un, tiklīdz kāds to dara, tas tiek sists krustā.
Kaut vairāk Latvijā būtu tādu «naida kurinātāju»!
