Latvija iebilst pret vairāku ES amatpersonu nostādni, ka kandidātvalstīm pēc iestāšanās ES jāmaksā mazākas lauksaimniecības subsīdijas nekā tagadējām dalībvalstīm.
Latvija iebilst pret vairāku ES amatpersonu nostādni, ka kandidātvalstīm pēc iestāšanās ES jāmaksā mazākas lauksaimniecības subsīdijas nekā tagadējām dalībvalstīm.
Zemkopības ministrijas Integrācijas un ārējo sakaru departamenta direktors Mārtiņš Roze norādījis, ka Zemkopības ministrijas amatpersonas aizstāvēs Latvijas zemnieku intereses un šai nostādnei nepiekāpsies, informē BNS. Pēc viņa teiktā, kamēr ES neapstiprinās cita veida kompensācijas vai subsīdijas, Latvija pēc iestāšanās ES neatbalstīs dažādus kompensāciju apjomus ES dalībvalstīm.
Arguments, ka tagadējās kandidātvalstīs, ja tiks maksātas tādas pašas subsīdijas kā vecajām dalībvalstīm, zemnieki varētu kļūt pārāk turīgi, salīdzinot ar citiem lauku iedzīvotājiem, ir neloģisks, jo nereti pat vienā amatā strādājošie saņem dažādus atalgojumus. ES amatpersonu viedoklim nepiekrīt arī citas kandidātvalstis, sacījis M.Roze. Viņš domā, ka minētais paziņojums ir tikai viens ES viedoklis, tādēļ, pirms tiks sagatavota oficiālā ES pozīcija un dalībvalstis to apstiprinās, bažām nav pamata.
ES kopējās pozīcijas uzmetumu varētu sagatavot marta beigās, bet kandidātvalstis to apstiprināt Spānijas prezidentūras beigās – jūnijā.
Diemžēl arī ES lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers ir izteicies, ka Latvija un citas kandidātvalstis pēc iestāšanās ES saņems mazākas subsīdijas nekā dalībvalstis. Viņaprāt, vienlīdzīgas subsīdijas ar ES dalībvalstīm kandidātvalstīs pēc iestāšanās ES varētu radīt pat zināmu sociālo apvērsumu Austrumeiropas provincēs, jo zemnieki tad pelnītu vairāk nekā citās jomās nodarbinātie lauku iedzīvotāji.
Pēc F.Fišlera domām, lauksaimniecības subsīdijas jeb tā saucamie tiešie Briseles maksājumi būtu jānosaka, ņemot vērā ekonomisko situāciju katrā valstī, jo Rietumeiropas līmeņa nauda var izjaukt visas strukturālās reformas, kas notiek kandidātvalstīs.
Jau ziņots, ka ES prezidējošā valsts Spānija pavēstījusi: līdzekļi no ES lauksaimniecības budžeta kandidātvalstīm ir jāpiešķir piecu gadu ilgā pārejas periodā pēc to iestāšanās savienībā.
Vairākas ES kandidātvalstis ir aicinājušas nodrošināt tām neierobežotu pieeju ES lauksaimniecības budžetam uzreiz pēc uzņemšanas savienībā, norādot, ka kopējas lauksaimniecības politikas nepiemērošana visām ES dalībniecēm vienā laikā būtu negodīga un izveidotu ES divu kategoriju dalībvalstis.
Pašlaik kandidātvalstu lauksaimnieki var saņemt līdzekļus no ES pirmsiestāšanās strukturālā fonda SAPARD, kā arī atsevišķiem PHARE programmas projektiem.
