Leģendārajai Krievijas rokgrupai «Akvarium» šāgada vasarā apritēs apaļi 30 gadi.
Leģendārajai Krievijas rokgrupai «Akvarium» šāgada vasarā apritēs apaļi 30 gadi. Diez vai tik ilgu mūžu tai paredzēja līdzgaitnieki, kad tālajā 1972. gada vasarā to nodibināja nu jau visā bijušajā PSRS teritorijā par leģendu kļuvušais Pēterburgas roka bards Boriss Grebenščikovs un pašlaik kā absurda dramaturgs pazīstamais Anatolijs Guņickis. «Akavarium» ir pārdzīvojis patiesi teiksmainu sastāvu maiņu, dažs labs šajā kolektīvā spēlējušais mūziķis vairs nav starp dzīvajiem, cits paspējis pasēdēt «valsts maizē», Krievijas ziemeļu galvaspilsētas simbols B.Grebenščikovs jeb vienkārši B.G. vairākkārt ir paziņojis, ka grupa «Akavarium» ir beigusi savu pastāvēšanu, un tomēr atkal kā Fēnikss tā pratusi pacelties no pelniem.
Mēģinājumi analizēt «Akvarium» mūziku vai B.G. radītos tekstus ir bezjēdzīgi, un diez vai arī paši grupas mūziķi būtu sajūsmā par to. Mūzika vienkārši jāklausās, un nu izdevniecība «Muzikaļnij ekspress» pašā aizvadītā gada nogalē ir laidusi klajā «Akvarium» 25 gadu jubilejas koncertsērijas ierakstu «Posledņij koncert», kur var dzirdēt 1997. gada 25. jūnijā Pēterburgas sporta pilī «Jubiļejnij» notikušo koncertu, kurā spēlē grupas astoņdesmito gadu vidus sastāvs, kas ir pats ilglaicīgākais līdzšinējā «Akvarium» vēsturē. Latvijā gan šis disks vēl nav manīts, taču drīz tam ir jābūt arī šeit.
Šo mūziku ir vērts klausīties arī tamdēļ, ka, lai kur arī savas dziesmas nespēlētu B.G. – Magadanā, Londonā vai Ņujorkā –, viņš ir un paliek Pēterburgas simbols. Tāpat kā vara jātnieks.
