Latvijas Biodegvielu un bionerģijas asociācija aicina atjaunot biodegvielas obligāto piejaukumu

Atteikšanās no biodegvielas piejaukuma prasības benzīnam un dīzeļdegvielai nav panācis degvielas cenas samazinājumu par 0,10 – 0,12 eiro litrā, bet ir apgrūtinājis Latvijas transporta zaļināšanas mērķu sasniegšanu, tāpēc Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA) aicina atjaunot biodegvielas obligāto piejaukumu, aģentūrai LETA norādīja asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns.

Šogad valdība pieņēma lēmumu par atteikšanos no biodegvielas piejaukuma prasības benzīnam un dīzeļdegvielai laika posmā līdz 2023.gada 31.decembrim. LBBA veikusi situācijas izvērtējumu un aicina valdību atjaunot biodegvielas obligāto piejaukumu no 2023.gada 1.aprīļa.

Stikāns uzsver, ka biodegvielas piejaukuma obligātās prasības atcelšana nesamazināja degvielas cenu patērētājam, bet Konkurences padome savā atzinumā norāda, ka no šīs prasības atcelšanas ieguva fosilās degvielas ražotāji.

“Eiropas Savienības (ES) mērķi transporta zaļināšanai pieaug, bet to izpilde Latvijā pasliktinās. Latvijā atšķirībā no visām ES valstīm vairs nav neviena ietekmīga instrumenta transporta zaļināšanai. Savukārt, biodegviela ir šobrīd jau esošs instruments šo mērķu sasniegšanai,” skaidro Stikāns.

Viņš arī norāda, ka ES pieaug emisiju samazināšanas mērķi ne-ETS sektoros – ja transporta zaļināšanā nav progresa, tas nozīmē, ka citos ne-ETS sektoros – mežsaimniecība un lauksaimniecība – būs jāsasniedz lielāks emisiju samazinājums.

Kā skaidro Stikāns, svarīgs faktors ir tas, ka Latvijas biodegvielas ražotāji izmanto Latvijas izejvielu un ar šeit saražoto biodegvielu sniegtu savu ieguldījumu energoneatkarībā un drošībā.

“Atsakoties no biodegvielas, ir radīts lielāks pieprasījums pēc fosilās degvielas un naftas, kas šajos nestabilajos laikos, kā to parādīja šī gada februāris, var veicināt papildus degvielas cenu pieaugumu,” norāda LBBA valdes loceklis, skaidrojot, ka Latvijā nav šķidro naftas degvielu ražošanas jaudu un visa degviela tiek importēta no citām valstīm, tāpēc biodegvielu samazināšanas politika nav optimāla, bet drīzāk ir solis prom no Latvijas energoneatkarības.

Stikāns arī norāda, ka biodegvielas ražošanas procesā kā blakusprodukts tiek saražota proteīna lopbarība, kas ļauj samazināt lopbarības importu.

Atjauninātajā ES Bioekonomikas stratēģijā ir uzsvērts, cik nozīmīgu ieguldījumu ES ekonomikā veido biomasas ražošana un pārvēršana biodegvielā, pārtikā un citos bioproduktos. Šīs nozares koncentrē 8,3% no Eiropas darbaspēka un nodrošina 4,7% no ES iekšzemes kopprodukta (IKP). Bioekonomikas nozaru nozīme ekonomiskās labklājības radīšanā ES pēdējos desmit gados ir pieaugusi.

LBBA ierosina veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu”, paredzot, ka no 2023.gada 1.aprīļa tiek atjaunots biodegvielas obligātais piejaukums benzīnam un dīzeļdegvielai, nosakot maksimālo biodegvielas/degvielas sajaukšanas līmeņus, ko pieļauj ES benzīna un dīzeļdegvielas kvalitātes standarti – benzīns E10, dīzeļdegviela B7.

Foto: no arhīva