Īsi pirms Ziemassvētkiem trīsdesmit gadu vecais finansu sektora darbinieks Kolins Vuds interneta izsolē par četrsimt trīsdesmit dolāriem iegādājās iespēju pāris nedēļu padzīvot drošā kodolbunkurā aiz sprādzienizturīgām durvīm un biezām betona sienām.
Londona. Īsi pirms pagājušajiem Ziemassvētkiem trīsdesmit gadu vecais finansu sektora darbinieks Kolins Vuds interneta izsolē par četrsimt trīsdesmit dolāriem iegādājās iespēju pāris nedēļu padzīvot drošā kodolbunkurā aiz sprādzienizturīgām durvīm un biezām betona sienām, taču nepārvarama vēlme iztukšot kausu alus izrādījās spēcīgāka, un Vuds cietoksnī pavadīja tikai pusi no paredzētā laika.
Tūlīt pēc tam, kad bija iegūta iespēja pabūt cietoksnī, Vuds izteicās, ka par šādu soli izšķīries, jo viņā riebumu izraisot kā Ziemassvētki, tā visas ar tiem saistītās izdarības.
«Tas (dzīvošana bunkurā) bija lieliski, taču es vai miru nost no vēlēšanās iebaudīt kādu pinti alus, un vēl viena nedēļa bunkurā bija par daudz,» pēc iznākšanas teica Vuds, pie viena vēlreiz atceroties iemeslus, kuru dēļ bija nolēmis sevi pakļaut izolācijai.
«Vispār jau Ziemassvētkiem nav ne vainas, bet skraidīšana apkārt, dāvanu pirkšana cilvēkiem, kuri tev nepatīk, ģimenes strīdi, mūžīgais tītars un drausmīgas filmas televīzijā – tas ir par daudz.»
