Mainīgo laika apstākļu dēļ ledus upēs, ezeros un dīķos ir ļoti trausls, tādēļ kāpt uz tā kļuvis ļoti riskanti un bīstami, atzīst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes priekšnieks Aldis Feldmanis.
Mainīgo laika apstākļu dēļ ledus upēs, ezeros un dīķos ir ļoti trausls, tādēļ kāpt uz tā kļuvis ļoti riskanti un bīstami, atzīst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jelgavas brigādes priekšnieks Aldis Feldmanis.
Par laimi, šogad vēl nav bijis gadījuma, kad kāds ielūztu ledū. Taču mainīgo laika apstākļu dēļ tas nav neiespējami. Aldis Feldmanis norāda, ka īpaši strauji ledus biezums sarūk krastu, niedrāju, upju, strautu, novadgrāvju un notekūdeņu ieplūšanas vietu tuvumā, kā arī pie iesalušiem priekšmetiem, upju sašaurinājumos, līkumos, vietās ar spēcīgu straumi un zem tiltiem.
Tā Jelgavā un rajonā ledus slānis ir plānāks zem Driksas tilta pie viesnīcas «Jelgava», zem Lielupes tilta aiz LLU, zem dzelzceļa tilta virs Lielupes, zem dzelzceļa tilta virs Svētes, zem Iecavas upes tilta pār Kalnciema ceļu, zem Svētes tilta pār Dobeles šoseju, zem Lielupes tilta pār Rīgas apvedceļu, zem Vircavas tilta pār Rīgas apvedceļu un zem Platones tilta pār Miera ielu. Spēcīgākas straumes dēļ ledus slānis plānāks ir vietā, kur Driksa iztek no Lielupes, kā arī vietā, kur abas upes saplūst. Plāns ledus ir arī kanalizācijas ietekas vietās – Driksā pretim Čakstes bulvārim un Lielupē netālu aiz brīvdabas estrādes.
Mazo upīšu – Vircavas, Platones un Iecavas iztekas vietās straumes ātrums nav izteikti liels, tomēr ledus biezumu tas ietekmē un šīs vietas var uzskatīt par bīstamām. Savukārt karjeros «Ruļļi», dīķī pie SIA «Larelini», Miezītes un Bemberu dīķos, kā arī mālu un grants izstrādes karjeros pie Jelgavas apvedceļa un Ozolnieku pagastā ledus biezums veidojas dažādi – atkarībā no aizaugšanas pakāpes un vēja iedarbības.
Tādēļ ikvienam, kas nolēmis brīvo laiku pavadīt uz ledus, tā izturību pirmām kārtām vajadzētu pārbaudīt tieši šajās vietās.
Tas jādara ar cirtni (vergu). A.Feldmanis stāsta, ka uz pietiekami stipra un izturīga ledus ūdens izplūst pēc trim cirtieniem. Taču, ja tas parādās jau pēc pirmā cirtiena, cilvēkam ļoti uzmanīgi jāatgriežas krastā – turklāt pa to pašu ceļu un neatceļot pēdas no ledus. Bīstami pa ledu ir pārvietoties lielās grupās, kā arī tuvoties plaisām un lāsmeņiem. Kā drošības līdzekli vēlams kaklā pakārt ledus irbuļus – divus savā starpā ar virvi savienotus īlenus, kas nopērkami makšķerēšanas piederumu veikalos. Ar šo irbuļu palīdzību iespējams vieglāk uzrāpties atpakaļ uz ledus, ja gadījies ielūzt.
A.Feldmanis arī atgādina, ka ielūstot pirmām kārtām jāatceras par pašsavaldīšanos, nedrīkst krist panikā. Domas ir jākoncentrē un jāmēģina izkļūt no āliņģa. Visbīstamākais pirmajos brīžos ir ķermeņa atdzišana, jo tā paralizē kustības un traucē izglābties. Turoties pie ledus malas, cilvēkam jāmēģina lēnām izkļūt no ūdens, ja tas izdarīts, sāniski, neceļoties kājās, jāveļas tālāk no lūzuma vietas. Pēc iespējas ātrāk slapjās drēbes jānomaina pret sausām, jāveic aktīvas kustības, jādzer karsta tēja, ieteicama duša vai vanna, bet tikai pakāpeniski paaugstinot ūdens temperatūru no plus 34 līdz plus 42 grādiem. Uzreiz nedrīkst iet karstā pirtī.
Savukārt, ja kāds pamana ledū ielūzušu cilvēku, nepieciešams nekavējoties rast iespēju par nelaimi paziņot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam – turklāt ļoti svarīgi ir sniegt precīzas negadījuma koordinātas. Līdz brīdim, kad ierodas speciālisti, cilvēkiem jācenšas pašiem sniegt palīdzību, taču neaizmirstot par bīstamību un rīkojoties ļoti uzmanīgi. Pie nelaimē nokļuvušā jāmēģina piekļūt guļus. Kā palīgierīces cietušo glābšanā noder tukšas benzīnkannas, gari koka zari, trepes, dēļi, siksnas, virves un citi līdzīgi priekšmeti. Netuvojoties pārāk tuvu ledus lūzuma vietai, glābšanas līdzekļa gals jācenšas padot cietušajam un, kad tas ir satverts, jāmēģina ielūzušo izvilkt atpakaļ uz ledus.
