Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā saskaņā ar apmēram gadu veciem Finansu ministrijas aprēķiniem svārstās ap 40% no iekšzemes kopprodukta.
Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā saskaņā ar apmēram gadu veciem Finansu ministrijas aprēķiniem svārstās ap 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Acīmredzams tik daudzskaitlīgu un vērienīgu nelegālu ekonomisko darbību cēlonis ir valsts un pašvaldību amatpersonu korupcija. Ja tās nebūtu, lielāko daļu šādu darbību nevarētu īstenot. Viens no izsenis populārākajiem ēnu ekonomikas atzariem ir kontrabanda, kas lielos apmēros nebūtu iespējama bez «pieseguma» valsts augstāko amatpersonu rindās. Lai izmeklētu varbūtējo amatpersonu saistību ar to, Saeimā pagājušā gada nogalē tika radīta parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras vadītājs, nupat kā izveidotās labējās sociāldemokrātu Saeimas frakcijas deputāts Pēteris Salkazanovs sarunā ar Modri Sprudzānu stāsta par tās darbības mērķi, funkcijām un jau padarīto.
«Sākumā bija gaļa»
Komisija radās diezgan spontāni. Uz parlamentu atnāca Ekonomikas policijas inspektors Normunds Margevičs un deputātu Kārli Leiškalnu, klātesot arī viņa palīgam Mednim, informēja par dažādu amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos. Pēc tam notika Tautsaimniecības komisijas sēde, kurā N.Margevičs tika uzklausīts. Tā kā informācija bija slepena, komisijas sēde tika pārtraukta un sakarā ar to, ka pieeja slepeniem dokumentiem bija tikai diviem Tautsaimniecības komisijas locekļiem – Seiles kundzei un Godmaņa kungam –, N.Margeviča uz sēdi atnestie dokumenti tika nodoti abiem šiem deputātiem, apzīmogoti un ieslēgti seifā. Pie telpas tika nolikta apsardze, lai pie materiāliem neviens nepiekļūtu. Un parlamentam radās problēma – ko tālāk darīt, jo sakarā ar šo materiālu slepenību nebija skaidrs, kādā komisijā tos drīkst skatīt.
Tad radās ideja, ka ir jāizveido parlamentārās izmeklēšanas komisija jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos. Tāda tika arī nodibināta. Protams, tajā brīdī runa vairāk bija par gaļas kontrabandu, un kļuva zināmi arī nopietni gadījumi, kad tika aizturētas ļoti lielas kravas ar nelegāli Latvijā ievestu produkciju. Saistībā ar šīm lietām komisija sāka strādāt, taču pašlaik tās darbība neaprobežojas tikai ar gaļas kontrabandas jautājumiem. Tā saistīta ar akcīzes preču ievešanu Latvijā un arī ar citām kontrabandas precēm, jo gaļa naudas izteiksmē ieņem ļoti mazu apmēru, daudz lielākus ieņēmumus dod naftas un tās produktu kontrabanda. Protams, arī narkotikas, cigaretes utt. Taču komisijas darba procesa sākumā bija gaļas kontrabanda.
Ļoti vēsturisks brīdis bija arī komisijas priekšsēdētāja vēlēšanas, jo tā nekad nav bijis, ka astoņas reizes pēc kārtas notiek vēlēšanu procedūra, kā to nosaka Saeimas kārtības rullis. Ir jāsavāc 50% plus viena balss no visa komisijas locekļu skaita – 16 deputātiem, kuru vidū ir trīs bijušie premjerministri un četri bijušie ministri. Komisija ir spēcīga, un cīņa par varu tajā bija diezgan interesanta. Tā iznāca, ka opozīcijas pārstāvis manā personā kļuva par komisijas vadītāju, un tad par priekšēdētāja biedru sāka strādāt Kuduma kungs, bet par sekretāri – Ūdres kundze. Komisijas nolikums paredz, ka sēdes ir atklātas, izņemot gadījumus, kad informācijas sniedzējs pieprasa pasludināt to par slēgtu – sakarā ar viņa sniegtās informācijas slepenību. Visiem komisijas locekļiem bija jānokārto pieeja slepeniem dokumentiem, pārņēmām arī N.Margēviča iesniegtos dokumentus, kas tomēr vairāk bija operatīvās darbības lietas materiāli, kurus ir grūti saukt par slepeniem. Drīzāk tos varētu klasificēt kā ierobežotas pieejamības materiālus.
Grūti strādāt bez likuma
Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, tika pieņemts lēmums vērsties Saeimas Juridiskajā komisijā, lai veicinātu pieņemt likumu par parlamentārajām izmeklēšanas komisijām. Bez šāda likuma ir ļoti grūti strādāt. Tas nav pieņemts vēl līdz pat šai dienai, un mēs strādājam, pamatojoties uz Saeimas kārtības rulli, kas noteic, ka šādas komisijas var veidot. Komisijas darbību reglamentē tikai nolikums, nekāda cita normatīvā akta nav. Tas jau ir radījis problēmas. Kaut vai N.Margeviča atvešana piespiedu kārtā uz parlamentāro izmeklēšanas komisiju 17. janvārī, jo iepriekš viņš bija ar mieru nākt, taču vēlāk atteicās to darīt. Mums bija jāpieņem lēmums par piespiedu atvešanu, bet Valsts policijai bija ļoti lielas problēmas izpildīt šo kārtības ruļļa normu, jo tai nav likumiska pamata aizturēt cilvēku. Vest kādu uz kaut kurieni, tai skaitā parlamentu, ar varu ir cilvēktiesību pārkāpums, ja šādai darbībai nav likumiska pamata.
Otrs, jau pašā komisijas darbības sākumā vienojāmies, ka tajā ir jābūt arī prokuratūras pārstāvim, un te jāsaka paldies ģenerālprokuroram, kas tajās uz mūsu komisijas sēdēm nozīmēja atbildīgo prokuroru, kas piedalās mūsu sēdēs. Tas ir nebijis gadījums parlamenta vēsturē, kas vērtējams tikai pozitīvi, jo Ģenerālprokuratūras Pirmstiesas izmeklēšanas nodaļas vadītāja Arvīda Kalniņa piedalīšanās komisijas sēdēs dod iespēju gūt profesionālu juridisku konsultāciju – kā pareizāk pieņemt lēmumus, kā arī, lai tie nebūtu pretlikumīgi.
Pamatā mēģinām veikt uzraudzību par izpildvaru – kā tā pilda likumus un kas tajos būtu jālabo. Visinteresantākais atklājās tieši likumdošanā. Aizturēšana un citas operatīvās darbības, komisijasprāt, nav tās pamatuzdevums. Komisijas pamatuzdevums ir uzraudzīt izpildinstitūciju darbību un mēģināt labot likumdošanu, lai ierobežotu kontrabandas plūsmu. Nenoliedzami, mums iznāk uzklausīt dažādu amatpersonu liecības. Piemēram, Drošības policijas inspektora Zača liecība bija interesanta no tāda viedokļa, ka tika nosauktas vairākas amatpersonas Gulbenes rajonā, Daugavpilī, Madonā, kas, viņaprāt, piesedza naftas vai spirta kontrabandas darījumus. Visas sēdes tiek ierakstītas audio un video formātā, pēc tam stenografētas, un stenogramma ar šā Drošības policijas inspektora liecību tika nodota prokuratūrai, lai veiktu pārbaudi.
Mērķtiecīgie paradoksi
Tomēr lielākais darbs saistās ar likumiem. Piemēram, ļoti interesanta saruna izvērtās ar Pārtikas un veterinārā dienesta vadību par 128 pārtikas uzņēmumiem, kuriem ir atļauja ievest Latvijā gaļu. Savdabīga izrādījās kārtība, kādā no šā saraksta saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem uzņēmumi tiek izslēgti. MK noteikumi paredz, ka no saraksta var izslēgt, ja ir bijis pārkāpums uz robežas, bet, ja tāds bijis iekšzemē, kā pēdējā laikā noticis ar vairākām firmām, tad MK noteikumos šo firmu izslēgšana nav paredzēta. Paradokss, taču tagad mēs vienojāmies, ka noteikumi tiek mainīti un no saraksta firmu varēs izslēgt arī par pārkāpumiem iekšzemē.
Pēc sarunas ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) atklājās lielas problēmas jautājumā par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atdošanu atpakaļ uzņēmējiem, kas eksportē Latvijā ražotu preci. Analīze liecina, ka PVN nepalielinās adekvāti IKP pieaugumam. Proporcionāli IKP pieaugumam mums nepalielinās visi nodokļi. Pagājušajā gadā, IKP augot par 7%, nodokļi palielinājās tikai par 4%. Komisija vienojās, lai iegūtu skaidrību par šo starpību, ir jāvēršas pie neatkarīga eksperta, jo Finansu ministrijas skaidrojums mūs neapmierināja. Aizsūtījām vēstuli Latvijas valsts bankai, lai tā dotu skaidrojumu, jo vairāki eksperti runā par to, ka šī 3% starpība ir vienkārši kontrabanda, kas neienāk valsts budžetā. Tāpēc par PVN atmaksu vēl būs ļoti smagas sarunas – kā mainīt likumdošanu. VID ir priekšlikums mazliet atkāpties no Eiropas Savienības likumdošanas, bet, vai uz to ies valdība, pašlaik grūti teikt.
Komerclikums – lielākais apvērsums
Nākamā «interesantā» norma likumdošanā ir saistīta ar firmām, kas Latvijā veic fiktīvas darbības. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, 1378 uzņēmumi tiek klasificēti kā fiktīvi pēc 1600 dažādām pazīmēm. Tie tiek izmantoti kontrabandas shēmās, lai nesamaksātu nodokļus, iepludinātu Latvijā preci un ar šādiem darījumiem iegūtu ļoti lielu peļņu. Tādas firmas «strādā» apmēram trīs mēnešus. Fiktīvo uzņēmumu shēmās ir arī ārzonā jeb ofšorā reģistrēti uzņēmumi. Tāpēc, manuprāt, lielākais apvērsums šā parlamenta vēsturē cīņā ar kontrabandu ir Komerclikuma pieņemšana. Likums stājās spēkā ar 1. janvāri, un ar tā pieņemšanu bija saistītas dažādas kolīzijas. Nenoliedzami, ka no 400 ārzonas kompānijām un 1378 fiktīvām firmām bija ļoti liels spiediens, lai Komerclikumu nepieņemtu, jo tas nosaka uzrādīt visus ofšora kompāniju īpašniekus. Komerclikums šo shēmu darbībai rada ļoti būtiskas problēmas. Fiktīvās firmas tiek iznīcinātas ar to, ka tiek ieviests dažāda veida pilnvarojumu reģistrs. Ja firmai pilnvarojumu reģistrā nav reģistrēta pilnvara, darījums principā nenotiek. Bet, lai reģistrētu pilnvaru, ir radīta virkne šķēršļu firmām, kas ir fiktīvas. Tās sabrūk līdz ar Komerclikuma spēkā stāšanos. Jā, Komerclikms pilnībā stāsies spēkā 2005. gadā, taču arī pārejas periodā dažas darbības tiks ierobežotas ar jaunu fiktīvu firmu reģistrēšanu. No 1. janvāra jauno firmu reģistrācijā jau būs jāpiemēro Komerclikums. Protams, ir svarīgi, lai Uzņēmumu reģistrs (no 1. janvāra – Komercreģistrs) pēc iespējas ātrāk ieviestu pilnvaru reģistru. Jo ātrāk tas notiks, jo ātrāk iegūsim pozitīvu rezultātu cīņā ar kontrabandu.
Kontrabandistiem paliek grūtāk
Ja runā par kontrabandu kopumā, tad ekspertu viedokļi ir atšķirīgi, taču, ja netiek samaksāti nodokļi (tostarp arī kontrabandas rezultātā), valsts kasei garām, pēc dažādiem avotiem, aiziet 40 līdz 50% līdzekļu. Tas ir gandrīz otrs valsts budžets. Tad jau nebūtu problēmu ne izglītībā, ne veselības aizsardzībā, ne sociālajā aprūpē, un valsts varētu atrisināt veselu rindu problēmu.
Šādā situācijā vispirms ir vainojami likumi un normatīvie akti, kas tiek sagatavoti. Nenoliedzami, ka to tapšanā piedalās arī kompānijas, kas nodarbojas ar kontrabandu. Minētie normatīvie akti tādā formā parādījās ne jau tādēļ, ka kāds ierēdnis netīšām tā uzrakstīja. Tas bija mērķtiecīgs process, kas tika lobēts attiecīgajā ministrijā, sagatavojot noteikto aktu, vai arī Saeimā, pieņemot likumu. Tas ir sākums, tad tiek izmantotas normatīvā akta «spraugas», ar ko nodarbojas enerģiski cilvēki, tai skaitā arī valsts dienestos strādājošie. Un ir grūti pateikt, kurš vairāk vainīgs. Es domāju, ka vainīgie ir gan uz robežas, gan iekšzemē. Cerams, pēdējos gados valstī veiktās akcijas, lai šo vidi sakārtotu, tādiem cilvēkiem ir radījušas problēmas. VID rajona nodaļas vadītāja vai tiesneša nošaušana liecina, ka «uzņēmēji», kas nodarbojas ar liela apmēra kontrabandu, pamatā ar naftas produktu, jūt, ka valsts lēnām sakārtojas, un viņiem paliek grūtāk. Tad viņi ķeras pie nekrietniem paņēmieniem un sāk iznīcināt cilvēkus, kas mēģina izpildīt likumus godprātīgi. Tomēr valsts pamazām, pamazām sāk sakārtoties.
***
VID izziņas un operatīvās darbības veicēju darba rezultāti
2000. gadā
Finansu policija; KAC; muita
Ierosinātās krimināllietas 485 27 –
Nodotas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai 209 6 –
Sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli 592 122 733
2001. gadā
Finansu policija; KAC; Muita
Ierosinātās krimināllietas 309 22 –
Nodotas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai 286 6 –
Sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli 472 83 436
