Pārmaiņas vajadzīgas Jelgavas vienīgajā kinoteātrī «Zemgale», kas pašlaik darbojas neveiksmīgi.
Pārmaiņas vajadzīgas Jelgavas vienīgajā kinoteātrī «Zemgale», kas pašlaik darbojas neveiksmīgi.
Jelgavā vienīgais kinoteātris joprojām izskatās tāpat kā pirms gadiem desmit, divdesmit, tikai publikas ir krietni mazāk un bieži nākas atcelt seansus, jo nav ieradies neviens skatītājs.
1997. gadā administratīvā reorganizācija pašvaldības uzņēmumu «Kinodirekcija» nodeva domes izglītības un kultūras departamenta pārraudzībā. Stāsta tā direktors Gunārs Kurlovičs:
Pagājušais gads parādīja, ka uzņēmums netiek galā ar saviem uzdevumiem, nerada vidi, kas sekmētu kultūras un atpūtas aktivitātes. Revīzijas komisijas veiktā saimnieciskās darbības pārbaude parāda, ka šis uzņēmums ir nerentabls. Tas ir vienkārši auksts šķūnis, kur nav nekādu papildu atpūtas iespēju, nav pat normālas kafejnīcas. Ēka ir liela, tā prasa remontu, turklāt tai ir lieli uzturēšanas izdevumi.
Līdz šim «Kinodirekcija» saņēmusi nomas maksu par bijušā kinoteātra «Jelgava» iznomāšanu, gadā ap četriem pieciem tūkstošiem latu. Šogad «Jelgavu» privatizēs, tāpēc šo ienākumu vairs nebūs.
1996. gadā kino un video pasākumi «Zemgalē» deva Ls 21936, 1997. gada 11 mēnešos Ls 20167. Kopējie ieņēmumi 1996. gadā bijuši aptuveni Ls 37000, izdevumi Ls 53850. Pagājušajā gadā attiecīgi apmēram Ls 35000 un Ls 39584. Pērn 11 mēnešos kino nesis Ls 4267 zaudējumus. 1. oktobrī parāds galvenajai filmu piegādātājai «Baltic Cinema» sasniedzis Ls 638.
Secinājums pašreizējā veidā kinoteātris pastāvēt nevar. Vai nu kinodirekcija ir krietni jāreformē, vai arī tās vietā jānāk kam citam. Vai ir lietderīgi dotēt kino no budžeta, noņemot kultūrai, ja zinām, ka Rīgā neviens kinoteātris nesaņem dotācijas? Kinoteātris ir jāprivatizē ar garantiju, ka tas saglabāsies. To nevar darīt ar ēku, kas ir ieķīlāta kā pašvaldības īpašums. Notiks izsole, protams, ja kāds pieteiksies.
Ļoti reti rāda filmas, kuras apmeklē. Pats pēdējo piecu, septiņu gadu laikā apmeklēju šo kinoteātri vienreiz, kad aizvedu ģimeni uz «101 dalmācieti». Nepalika tas labākais iespaids, godība visa tā pati agrākā, zālē jau apsēsties vien ir neērti, kā saprotu, tur sen jau vairs nav nozīmes biļešu vietām un numuriem.
Perspektīvā būtu labi, ja bez kinorādīšanas attiecīgajā telpā varētu rīkot arī citus pasākumus, piemēram, konferences. Pašlaik, ja Jelgavā būtu jāsarīko pieklājīga konference, to varētu izdarīt vienīgi LLU.
Alternatīvas ir. Kultūras namā «Rota» ir kinorādīšanas iekārtas. Iespējams, kāda privāta struktūra atver kinozāli, kas radīs veselīgu konkurenci pašreizējai.
