Vairākiem desmitiem jelgavnieku, kas 1991. gadā uz barikādēm sargāja televīzijas torni, svētdien bija iespēja kavēties atmiņās un uzzināt, kā televīzija dzīvo šodien.
Vairākiem desmitiem jelgavnieku, kas 1991. gadā uz barikādēm sargāja televīzijas torni, svētdien bija iespēja kavēties atmiņās un uzzināt, kā televīzija dzīvo šodien. «Skat, tur apakšā bija mūsu barikādes!» Jānis Beķeris un mazdēls Mārtiņš lūkojas uz galvaspilsētu no torņa skatu laukuma 97 metru augstumā.
Svētdien 1991. gada barikāžu atceres dienā pilsētas Dome kopā ar valsts akciju sabiedrību «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» organizēja barikāžu atceres pēcpusdienu Zaķusalas televīzijas tornī.
Jelgavniekiem uz šo pasākumu bija iespēja pieteikties, un iznāca, ka Domei jāpasūta divi lielie autobusi, lai visus dalībniekus nogādātu Zaķusalā. Pārsvarā pulcējās vecāki ļaudis, taču bija arī skolēni, kuriem pasākumā piedalīties bija rosinājis vēstures skolotājs un politiķis Andris Tomašūns. Klāt bija arī Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Savukārt torņa saimnieki bija sarūpējuši svētku cienastu un laipni stāstīja par savām iecerēm tālraidē. Uzreiz jāpaskaidro, ka 1989. gadā uzbūvētais Rīgas televīzijas tornis ar saviem 368 metriem pēc augstuma ir trešais Eiropā (augstāki ir vienīgi televīzijas torņi Maskavā un Kijevā). Ar tā palīdzību 61,4 procenti valsts iedzīvotāju uztver iemīļoto programmu «Latvijas Radio 2». Skatu laukums, kur jelgavniekiem bija klāts galds, gan atradās 97 metru augstumā. Saulainā laikā no tā var redzēt mūsu rajonu, bet Siguldu, kas atrodas vairāk nekā 90 metru virs jūras līmeņa,– pavisam labi.
Svētdien diemžēl bija mākoņains. Radio un televīzijas centra direktors Māris Pauders jelgavniekiem stāstīja par iecerēm digitālajā televīzijā, kas atļaus mūsu televīzijas kompānijām izvērsties vairākos kanālos, sekmēt skatītāju interešu grupu veidošanos.
«Ziņas» novēroja, ka jelgavnieki ar pasākumu bija apmierināti. Kā teica keramiķis Egons Šmēdiņš, izdevies satikt pazīstamus cilvēkus un arī rīdzinieki uzņēmuši sirsnīgi.
