Pēc oficiālās statistikas, vidējā vienas personas izlietotā alkohola daudzuma ziņā Latvija jau gadiem Eiropā ir līderpozīcijās.
Pēc oficiālās statistikas, vidējā vienas personas izlietotā alkohola daudzuma ziņā Latvija jau gadiem Eiropā ir līderpozīcijās. Turklāt oficiālā statistika ir tikai medaļas viena puse, jo pastāv arī tā sauktais neoficiālā alkohola patēriņš, ja to vispār var saukt par alkoholu. Jelgavā šo dziru mēdz dēvēt dažādos prozaiskos vārdos: «zālītes», denaturāts,«šmiga», «Katoļu ielas dzidrais» un tā tālāk. Domājams, nelegālā alkohola patēriņš varētu būt līdzvērtīgs oficiālajam, jo ir atsevišķa iedzīvotāju grupa, kas vispār veikalos alkoholu neiegādājas, aizbildinoties ar tā dārdzību, taču apreibinošos dzērienus lieto regulāri. Jelgavā ir īpaši dinamiska nelegālā alkohola tirdzniecība, un šodien vai katrs jelgavnieks varētu minēt virkni šķaidītā spirta un citu populāro dziru tirdzniecības vietu.
Lai uzzinātu par šīm nelegālā alkohola tirdzniecības vietām, nemaz nevajag plašu aģentu tīklu zināmās aprindās. Pietiek kaut vai pastaigāties gar Jelgavas tirgus paviljoniem, kur jums par divarpus latiem piedāvās iegādāties litru spirta, vai arī apjautāties kādam garāmgājējam ar izslāpušu acu skatienu, kur varētu iegādāties spirtiņu kompresēm. Jau labu laiku arī nav dzirdēts par kādām aktivitātēm saistībā ar nelegālā alkohola tirdzniecību Jelgavā, kaut pirms kāda laika tika konfiscēts ne mazums spirta vai citu nelegālas izcelsmes preču.
Apbrīnas vērts ir fakts, ka visi, ieskaitot Ekonomikas policiju, Pašvaldības policiju, Domes deputātus un legālā alkohola tirgotājus (tātad atbildīgās un ieinteresētās personas), ir informēti par šīm nelegālā alkohola tirdzniecības vietām, taču neviens neko nevar vai nevēlas darīt. Mūžīgās atrunas – nav naudas, nav iespēju un tā tālāk – liek domāt, ka kādam šī sistēma ir izdevīga, jo vismaz Jelgavā nav jūtama aktīva vēršanās pret nelegālā alkohola tirdzniecību. Vienkārši policijas reidi arī vairs nedod vēlamo rezultātu, jo darbojas informācijas noplūdes sistēma, kur visi nelegālās preces tirgotāji jau iepriekš tiek informēti par iespējamajām pārbaudēm. Protams, šo parādību nevar izskaust kā tādu, taču ierobežot, īpaši zinot šīs nelegālās tirdzniecības vietas, Ekonomikas policijai sadarbībā ar iecirkņu inspektoriem un pašvaldības policiju gan vajadzētu būt pa spēkam. Pašvaldības policijas kompetences sfēra vispār nav skaidra, jo Felikss Jasens paziņoja, ka cīņa pret nelegālā alkohola tirdzniecību neietilpst viņa vadītās struktūrvienības kompetencē un viņi var tikai reaģēt uz iedzīvotāju sūdzībām šajā sakarā. Turklāt Pašvaldības policijā pašlaik notiek reorganizācija, lai it kā optimizētu tās darbību un precizētu funkcijas.
Jelgavas Domē savukārt valda neizskaidrojama situācija, jo tur neviens tā īsti nenodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar nelegālā alkohola tirdzniecību. Kaut arī Domē pat ir institūcija, kurai vajadzētu nodarboties ar šo jautājumu, proti, deputāta E.Grigora vadībā darbojas Sabiedriskās drošības komisija. Taču E.Grigors «Ziņām» paskaidroja, ka sakarā ar finansu resursu nepietiekamību jautājumi saistībā ar nelegālā alkohola tirdzniecību netiek skatīti. Tas liek apšaubīt šādas komisijas darbības efektivitāti, jo tās sastāvā darbojas kā Pašvaldības, tā valsts policijas pārstāvji, kas vienkārši nav ieinteresēti veikt papildu uzdevumus, katrā gadījumā apkarot nelegālā alkohola tirdzniecību noteikti ne. Turklāt var secināt, ka Jelgavas Domes pozīcijas deputāti ir bezatbildīgi vēlētāju priekšā. Gandrīz katrā priekšvēlēšanu aģitācijas programmā bija punkts par aktīvu darbību pret nelegālā alkohola tirgotājiem, taču neviens vairs nevēlas uzņemties atbildību par iepriekš solīto. Iznāk, ka mūsu Domes deputāti cīņu pret nelegālā alkohola tirdzniecību uzskata par neprioritāru pasākumu.
Nav jēgas arī aizliegumam tirgot alkoholu pēc pusnakts, jo nelegāli to tāpat var iegādāties. Agrāk Domē vismaz darbojās sabiedriskās drošības komiteja vairāku deputātu sastāvā. Tā deva uzdevumus Pašvaldības policijai un koordinēja tās sadarbību ar valsts policiju. Tika konfiscēts liels kvantums nelegālās preces. Tādēļ tagad pat būtu lietderīgi apspriest nevis pašvaldības policijas reorganizācijas jautājumu, bet gan tās pievienošanu valsts policijai uz līguma pamata, dodot arī līdzšinējo pašvaldības finansējumu apmēram Ls 260 000 gadā. Tas būtu variants, kā efektīvi izmantot resursus, nododot kompetenci vienās rokās, jo tagad nav īsti skaidrs, ar ko nodarbojas vai nodarbosies pašvaldības policija, izņemot iereibušo savākšanu un karogu izlikšanas uzraudzību valsts svētku dienās. Arī valsts mērogā nav skaidrības, vai kādam rūp nelegālā alkohola tirdzniecība, jo aktīva cīņa pret to ir apsīkusi un notiek tikai kampaņveidīgi. Būtu taču vērts aizdomāties, ka tieši alkoholisms ir viena no Latvijas dziļākajām problēmām.
