Komentārs Latvijas Ārstu biedrības valdes 14. janvāra paziņojumam.
Komentārs Latvijas Ārstu biedrības valdes 14. janvāra paziņojumam
Latvijas Ārstu biedrības paziņojums liecina par pozitīvu procesu pašā Ārstu biedrībā, jo sākotnējo mediķu interešu grupu savstarpēju apkarošanu ir nomainījis vienots viedoklis ārstu un ārstniecības iestāžu interešu solidārai aizstāvībai.
Tā drīzāk ir likumsakarība, ka 21. janvārī viens no Rīgas lielākajiem laikrakstiem pauž viedokli, ka «valdības apstiprinātie veselības aprūpes finansēšanas noteikumi» nav veidoti pacienta interesēs, jo tajos noteiktā pacienta iemaksa ir tik liela, ka pacients neuzdrošinās grūtā brīdī doties uz slimnīcu, un tās pašas dienas otrajā pusē ministrijā saņemtajā Latvijas Ārstu biedrības paziņojumā lasu, ka jaunie finansēšanas noteikumi ir «pacienta interesēs» un, «ieviešot atvieglojumus pacienta nodevā, ārstniecības iestādes nesaņems daļu līdzšinējā finansējuma», un šie noteikumi nav rakstīti ārstniecības iestāžu interesēs.
Kaut arī abās publikācijās paustie viedokļi ir tīši vai netīši pārpratumi, tomēr tie norāda, ka pacienta un ārstniecības iestāžu vadītāju intereses ir pretējas. Veselības valsts ministram un ministrijai ir jācenšas tās līdzsvarot.
Uzskatu, ka iepriekšējos veselības aprūpes finansēšanas noteikumos noteiktā valsts par 80 procentiem garantētā pacienta nodeva bija nekorekta. Jaunajos noteikumos valsts garantē arī pārējo 20 procentu apmaksu ārstniecības iestādēm.
Ja prakse pierādīs, ka veselības aprūpes pakalpojumu minimuma «cena» ārstniecības iestādēm ir pārāk augsta un no valsts speciālā veselības aprūpes budžeta līdzekļiem to nav iespējams segt, šis minimums būs vēl jāsamazina.
Līdz ar veselības aprūpes reformas jauno principu ieviešanu praksē arī Latvijas pašvaldību vadītājiem un veselības aprūpes organizatoriem tajās īpaši jauno (novadu reģionu) slimokasu vadītājiem ir jāapgūst prasme saimniekot. Ir zināms, cik nelielu daļu no iekšzemes kopprodukta likumdevējs ir iedalījis veselības aprūpes finansēšanai. Tāpēc jaunajā gadā būs jāizmanto visas iespējas no papildus veselības aprūpes budžetā iedalītās naudas finansēt slimokases.
Papildu finansējumu apmēram 700000 latu veselības aprūpei varam prognozēt no iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārsniegšanas. Ceram, ka, balsojot par grozījumiem likumā «Par valsts budžetu 1998. gadam», likumdevējs «iebalsos» papildu finansējumu arī veselības aprūpei.
Jau šāgada sākumā valsts slimokase atbilstoši 1997. gada valsts budžetā izdarītajiem grozījumiem 1380266 latus novirzīja slimokasēm iedzīvotājiem sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai. Arī šajā gadā valsts veselības aprūpes budžetā papildus saņemtos līdzekļus valsts slimokase novirzīs slimokasēm, gan speciāli «neiezīmējot» to mērķizlietojumu un nenorādot, ko un kā ar šiem līdzekļiem kompensēt, bet atstājot izlemšanu pašu slimokasu kompetencē. Protams, novirzot papildu līdzekļus slimokasēm, tiks ievērots jaunajos veselības aprūpes finansēšanas noteikumos noteiktais Labklājības ministrijas apstiprinātais koeficients. Aprēķinot diferencētos koeficientus finansu sadalei teritorijām, tiks ņemta vērā ne tikai iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūra, bet arī sociālekonomiskā situācija (bezdarbnieku, invalīdu, apgādājamo, vecuma pensionāru skaits), iedalot vairāk līdzekļu tām slimokasēm, kurām ir paredzami lielāki izdevumi. Ceram, ka tādā veidā slimokases varēs kompensēt ārstniecības iestādēm no pacienta iemaksas atbrīvoto slimnieku ārstēšanu.
Aptuveni viens miljons latu ir paredzēts tās pakalpojumu daļas apmaksai, kuru nesedz pacienta iemaksas ambulatorajā (pirms slimnīcas) izmeklēšanā un ārstēšanā, lai šādi veicinātu primāro veselības aprūpi un ieinteresētu uz to mediķus. Līdz ar to mazāk slimnieku būtu jānosūta uz slimnīcu, kur ārstēšanās jau ir daudz dārgāka.
Pārsteidz Latvijas Ārstu biedrības valdes paziņojums par pašvaldību iespējamo vēlmi izveidot pēc iespējas garākus trūcīgo un no pacienta iemaksas atbrīvoto iedzīvotāju sarakstus. Jā, pašvaldībām ir jārūpējas par saviem iedzīvotājiem un arī par to, lai viņiem būtu pieejami veselības aprūpes pakalpojumi. Tomēr trūcīgo personu statusu mūsu valstī nevar piešķirt pēc katra vēlēšanās. Tā iegūšanas kritērijus ir noteicis Ministru kabinets.
Esmu ļoti pateicīgs visiem Latvijas mediķiem par viņu nesavtīgo darbu patiešām sarežģītajā veselības aprūpes reformas laikā un īpaši par to, ka, par spīti finansu trūkumam, neviens slimnieks ārstniecības iestādē Latvijā nav bijis atraidīts tikai tādēļ, ka viņam nav naudas.
