Latvijā notiek tiesas prāvas par televīzijas programmu izmantošanu bez atļaujas. Vai ES valstīs autortiesību likumi aizsargā arī televīzijas programmas?
Latvijā notiek tiesas prāvas par televīzijas programmu izmantošanu bez atļaujas. Vai ES valstīs autortiesību likumi aizsargā arī televīzijas programmas?
Kā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» par rakstu pārpublicēšanas tiesiskajiem aspektiem skaidro juridisko zinātņu maģistrs Māris Grudulis, vairāk Eiropas prakse nekā likumdošana nosaka, ka arī televīzijas raidījumu programmas var tikt aizsargātas ar autortiesību vai blakustiesību likumdošanu.
Valstīs, kur literārais īpašums tiek aizsargāts ar autortiesībām, par aizsardzības pamatkritēriju tiek izmantots jaunrades jeb oriģinalitātes kritērijs. Respektīvi, rakstam jābūt autora jaunrades rezultātam jeb, citiem vārdiem, tam ir jābūt oriģinālam. Šis kritērijs tiek piemērots visās Eiropas valstīs, kur tā saturu parasti nosaka tiesu prakse un tiesību doktrīna. Atkarībā no interpretācijas oriģinalitātes kritērijs nosaka to, vai attiecīgo darbu aizsargā vai neaizsargā autortiesības. Viena no kritērija radikālākajām formām – subjektīvā oriģinalitāte (Francija) – noteic, ka darbam jāatspoguļo autora personalitāte. Darba oriģinalitāti iespējams konstatēt tikai katrā noteiktā gadījumā, un to parasti veic tiesa, izskatot šo gadījumu.
Otra radikālā oriģinalitātes forma – objektīvā oriģinalitāte (Anglija) – tiek interpretēta kā darba novitāte. Darbam, lai tas tiktu aizsargāts, jābūt vienīgi jaunam – tādam, kas neatkārto cita autora agrāk radīto.»
Britu laikraksta «The Times» izdevēja «Times Newspapers Ltd.» juridiskās daļas vadītājs Alestērs Brets Rīgā decembrī žurnālistus iepazīstināja ar Lielbritānijas likumdošanas praksi nepatiesu ziņu publicēšanā presē. Uz jautājumu par autortiesībām televīzijas programmu pārpublicēšanā viņš atzina:
«Lielbritānijā likums aizsargā ikvienas apkopotas informācijas autortiesības. No tā izriet autortiesību aizsardzība ne tikai televīzijas programmām, bet pat vilcienu sarakstiem. Pēc likuma arī valdības sniegto informāciju aizsargā autortiesības, kaut gan praksē, protams, valdība to nekontrolē. Ir bijušas problēmsituācijas, kad televīzijas programmas pārpublicētas vairākās avīzēs – dažām tas bija oficiāli atļauts, dažām ne. Likums vēršas pret tām, kas pārpublicē programmas bez atļaujas.»
Zviedrijas eksperti PHARE programmas ietvaros rīkoja vairākus seminārus par autortiesībām prokuratūras darbiniekiem, policistiem un tiesnešiem. Tas parādīja, ka Latvijas tiesnešiem nav nedz teorētisku zināšanu, nedz praktiskas pieredzes autortiesību jautājumu risināšanā. Stokholmas apgabaltiesas tiesnesis Kristofers Demerijs iepazīstināja Saeimas ESIC ar Zviedrijas Autortiesību likuma prasībām pret televīzijas programmu pārpublicēšanu: «Saskaņā ar 49. pantu personai vai kompānijai, kas ir salikusi kopā katalogu, tabulu vai līdzīgu darbu, kurā apvienots liels daudzums informācijas vai kurš ir būtisku investīciju rezultāts, ir pirmreizīgas tiesības reproducēt to vai padarīt pieejamu publikai. Šim galvenajam likumam ir daži ierobežojumi. Minētajā pantā paredzētā aizsardzība neattiecas uz informāciju, bet uz tās apvienojumu (kombināciju).
Visvieglāk to izskaidrot ar piemēru par kalendāru – ikviens var ražot un pārdot kalendāru, bet nedrīkst pārkopēt speciālu izvietojumu vai sakārtojumu. Teorētiski televīzijas programmu Zviedrijā pa daļām drīkst pārdrukāt, bet jāatzīst, ka jautājums ir sarežģīts,» skaidro K.Demerijs. Viņam nav zināmas tiesas prāvas Stokholmā TV programmas sakarā.
Kā svarīgu precedentu un pierādījumu Eiropas līmenī M.Grudulis min Eiropas Justīcijas tiesas spriedumu, ar kuru tiesa atzina, ka televīzijas raidījumu programmas var tikt aizsargātas ar autortiesību likumdošanu.
Bet arī viņš atzīst, ka pašu informāciju pārpublicēt nevar aizliegt: «Ne autortiesības, ne kopēšanas tiesības nepiešķir ekskluzīvas tiesības uz rakstā ietvertās informācijas izmantošanu vispār, jo pieeja informācijai un tās brīva izmantošana ir viens no visas sabiedrības pilnvērtīgas pastāvēšanas un attīstības priekšnosacījumiem.»
