Pagājušajā gadā visās mežniecībās notikuši dažādi semināri, arī sniegtas konsultācijas mežu īpašniekiem.
Pagājušajā gadā visās mežniecībās notikuši dažādi semināri, arī sniegtas konsultācijas mežu īpašniekiem. Visticamāk, tas arī bijis iemesls pārkāpumu skaita samazinājumam mūsu rajona privātajos mežos, uzskata Jelgavas virsmežniecības inženieris koordinators un konsultants Herberts Niparts.
Pagājušajā gadā rajona mežniecībās notika 14 semināru mežu īpašniekiem, kuros tika apskatīti dažādi mežu apsaimniekošanas, atjaunošanas, sastāva un krājas kopšanas, galvenās cirtes izmantošanas un dabas aizsardzības jautājumi. Gada laikā mežu īpašniekiem sniegtas 1700 konsultācijas, lielākoties ar speciālista ierašanos attiecīgajos objektos. Iespējams, pateicoties nepārtrauktai mežsaimnieku izglītošanai un informēšanai, samazinājies pārkāpumu skaits, norāda H.Niparts. 2000. gadā tika konstatēti septiņpadsmit nelikumīgas mežu izmantošanas gadījumi, pērn to bija tikai astoņi. Diemžēl viens pārkāpums bijis ievērojami liels – Klīves mežniecībā kāds, cērtot mežu, nogāzis viņam nepiederošus kokus vairāku tūkstošu latu vērtībā. Ir ierosināta krimināllieta. Līdzīgs pārkāpums pērn izdarīts Tukuma mežniecībā.
Kā informē H.Niparts, kopumā gads beidzies veiksmīgi, tikai varētu būt aktīvāka sadarbība ar rajona pašvaldībām. Līdz šim vairākās pašvaldību rīkotās sanāksmēs mežziņi ir piedalījušies, taču tas nav pietiekami. «Arī mūsu semināros būtu patīkami ieraudzīt rajona padomju priekšsēdētājus, jo īpaši Meža dienās aprīlī. Mežu īpašnieki ir nepārtraukti jāinformē par aizvien mainīgajiem likumiem,» uzsver H.Niparts. Tādēļ arī šogad notiks dažādi informatīvi semināri par mežu atjaunošanu, dabas aizsardzību un citiem jautājumiem, tiks sniegtas konsultācijas, cerot uz mežu īpašnieku atsaucību.
Šogad Jelgavas virsmežniecībā liela uzmanība tiks veltīta jaunās paaudzes izglītošanai un informēšanai par dažādām norisēm mežā. «Būtu ļoti jauki, ja bērnus jau no mazotnes varētu iesaistīt meža atjaunošanā, ļaujot mazajiem pašiem iestādīt kociņu un uzzināt, kā tas darāms. Jāteic, ka bērni ir ieinteresēti,» atzīst H.Niparts. Jaunatnes piesaisti mežniecība aktivizēs jau nākammēnes skolu projektu nedēļas laikā. «No mežniecībām skolās ieradīsies speciālisti un runās par attieksmi pret mežu, lai jauniešiem nebūtu vienaldzīgs aplauzītais, nomīdītais kociņš,» piebilst H.Niparts.
Pērn izveidotas trīs mācību meža takas – Līvbērzes, Svirlaukas un Garozas mežniecībā. Ja kāds grib tās apskatīt, H.Niparts iesaka vislabāk savu vizīti pieteikt mežniecībā un norunāt laiku, lai takas apskatē var piedalīties kompetents cilvēks un iepazīstināt ar visu ciklu, kā veidojas mežs.
Veidojot mācību meža takas, radās iecere vasarā pa tām izvadāt arī skolēnus, kas varbūt izliks kādu būrīti putniem, kas ir meža sanitāri,» teic H.Niparts. Viņš piebilst, ka ziemas laikā arī dzīvnieki tiek baroti un neesot atrasts neviens nobeidzies meža zvērs. Lielas problēmas gan sagādājot lauku māju saimnieki, brīvi ļaujot klejot saviem suņiem. Vēl pagājušās nedēļas nogalē mežniecības darbinieki noķēruši lielu vilku suni. «Suņi izdara lielu ļaunumu, arī pavasaros nokožot meža zvēru mazuļus. Tādēļ aicinu lauciniekus pieskatīt savus četrkājainos draugus. Dažās lauku mājās to ir pat trīs un vairāk. Ja suns aizklīdis tālāk par 200 metriem no sētas vai kādas citas apdzīvotas vietas, to drīkst nošaut,» atgādina H.Niparts.
Jelgavas virsmežniecības inženieris koordinators un konsultants cer uz vēl lielāku mežu īpašnieku atsaucību nekā pērn, kad tā arī bijusi ievērības cienīga. Atsevišķi īpašnieki, piedaloties semināros, izklāstījuši savu viedokli, parādot, ko grib panākt, apsaimniekojot mežu. Arī mežziņi tiks aicināti darboties aktīvāk.
