Kuram gan nav atgadījušies brīži, kad karstums pārņem visu augumu un kaut vai uz mirkli pazib doma – kur mans maks?
Kuram gan nav atgadījušies brīži, kad karstums pārņem visu augumu un kaut vai uz mirkli pazib doma – kur mans maks? Drudžaini sataustot to savā kabatā vai somiņā, karstumu nomaina atvieglojuma nopūta: «Fū, ir!»
Nevajag jau lielu naudu, lai zaudējums sagādātu raizes, jo maki un maciņi katram ir kaut kas ļoti personisks, pat intīms. Atceros nepatīkamu gadījumu, kad, atgriezusies no kolēģes darba kabineta, savā somiņā vairs neatradu maciņu. Nekādas lielās summas jau tur nebija, bet gan dažas kvītis un – dēla fotogrāfija. Ilgu laiku nepameta izjūta, ka kāds rokas tavā dvēselē un mazā dēliņa foto atrodas kādā atkritumu urnā (labākajā gadījumā). No tā brīža sev tuvu cilvēku fotogrāfijas vairs maciņā neturu.
Pagājušajā nedēļā ar manu mammu notika, lūk, kāds atgadījums. Vakarā, braukdama uz nakts dežūru slimnīcā, viņa nezin kādā veidā pilsētas autobusā nozaudēja savu maciņu. Kreņķi bija lieli, jo medmāsai desmit latu rada jūtamu robu ģimenes budžetā. Kolēģi, Hipokrata zvērestam uzticīgi būdami, sniedza palīdzību – vārīja tēju, mierināja kā nu mācēdami. Darbabiedru mudināta, no rīta saņēmusi dūšu, mamma zvanīja Autobusa parka dispečeram. Pēdējās cerības atgūt zaudēto izgaisa, kad izrādījās, ka par atrastu maciņu neviens šoferītis nav ziņojis. Pārbraucot mājās, galvā jau tika kalkulēts, kā izgrozīties ar komunāliem maksājumiem, lai izvairītos no parādiem.
Ar šādām un vēl citām nelāgām domām mamma pēc nakts dežūras mēģināja aizmigt, tāpēc pēc vairākiem, kā likās, ļoti uzbāzīgiem telefona zvaniem pacēla klausuli. Nu ļoti negribējās ne ar vienu runāt! Liels un patīkams bija viņas izbrīns, kad izrādījās, ka meitene jau otro vakaru meklē pazudušā maka īpašnieku. Par laimi, tajā atradās telefona maksājumu kvīts.
Tika norunāta tikšanās pie veikala «Rondo», gluži kā filmās noskaidrots, kā abas izskatīsies. Mammas uztraukums bija tik liels, ka nemaz nevajadzēja aprakstīt, kāds izskatīsies mētelis, jo jaunā meitene, laikam jau studente, nāca pretī smaidot un vicinot mediķa paplāno maciņu. Kā izskatījās, pateicībā dāvātā konfekškaste nedeva to gandarījumu, ko maciņa atradēja guva, redzot manas mammas acīs pateicību, apbrīnu un prieka miklumu…
