LETA
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atradis pagaidu risinājumus, lai decembrī samazinātu plānoto dienu skaitu, kad nepieciešams apturēt darbību 18 mazāk noslogotajos posteņos, aģentūru LETA informēja VUGD.
Oktobrī kritiskā personāla nodrošinājuma dēļ VUGD vadība pieņēma lēmumu atsevišķās dienās apturēt mazāk noslogoto posteņu darbību.
“Dienests pie tā neapstājās, jo dienesta mērķis ir samazināt dienu skaitu, kad jāaptur kāda posteņa darbība. Darbs norisinājās vairākos līmeņos – diskutējot par šo jautājumu ar lēmumu pieņēmējiem, sagatavojot informatīvo ziņojumu un prioritāro pasākumu pieteikumu, kā arī prognozējot papildus pieejamos iekšējos resursus,” sacījis VUGD priekšnieka vietnieks dienesta jautājumos Jānis Grīnbergs.
Patlaban risinājums decembrim rasts, bet tas esot īslaicīgs un “meklēts iekšējos resursos”. Situāciju turpmākajos mēnešos bez likumdevēju iesaistes atrisināt nevarēs, uzsvērts VUGD paziņojumā.
Pieaugot amatpersonu skaitam, kas atrodas darbnespējā vai ilgstošā prombūtnē, kā rezultātā rodas neliels ietaupījums atlīdzības izmaksām paredzētajā budžeta sadaļā, VUGD radis iespēju šī perioda beigās apmaksāt nelielu virsstundu skaitu. Tas ļauj daļai nodarbināto ieplānot papildus dežūrmaiņu, tādējādi samazinot dienu skaitu, kad nepieciešams apturēt posteņu darbību.
“Šie ietaupītie līdzekļi ir pietiekami tikai neliela skaita virsstundu apmaksai. Ja mēs nebūtu pieņēmuši lēmumu apturēt posteņu darbību atsevišķās dienās oktobrī un novembrī, dienests nevarētu apmaksāt visas virsstundas, kas būtu izveidojušās šajā četru mēnešu periodā, bet tikai nelielu daļu. Situācija, ka netiek samaksāts par nostrādāto laiku, nav pieļaujama,” uzsvēris Grīnbergs.
VUGD no 1.decembra ievieš papildus darba organizēšanas pasākumus, kas ļaušot elastīgāk risināt personāla problēmu un uzlabot situāciju daļu un posteņu darbības nodrošināšanai, piemēram, dežūrmaiņās vairāk iesaistot daļu un posteņu komandierus, kā arī mazāk noslogotos posteņos atsevišķās dienās īslaicīgi apturot darbību laikā, kad VUGD saņem vismazāk izsaukumu – no plkst.8 līdz 13. Līdz ar to pilnīga darbības apturēšana būs galējs līdzeklis, kad citi pasākumi personāla problēmu nespēs atrisināt.
Līdzās tam VUGD sagatavoja informatīvo ziņojumu “Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta aktuālajiem jautājumiem un dzīvības glābšanas spēju nodrošināšanu” un tas iesniegts saskaņošanai Iekšlietu ministrijā un pēc tam tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.
Informatīvajā ziņojumā sniegta informācija par situāciju VUGD personāla, tehniskā nodrošinājuma un infrastruktūras jomā, būtiskākajām attīstības iniciatīvām dažādās darbības jomās, kā arī nepieciešamie risinājumi esošās situācijas uzlabošanai.
VUGD sagatavoja un iesniedza Iekšlietu ministrijai tālākai virzībai prioritāro pasākumu papildus finansējuma piešķiršanai virsstundu darba samaksai 2023.gadā 4,8 miljonu eiro apmērā, bet 2024.gadam un turpmāk katru gadu 6,2 miljoni eiro un atlīdzības palielināšanai 2023. un 2024.gadā 16,5 miljonu eiro, bet 2025.gadā un turpmāk katru gadu 22 miljonu eiro apmērā.
Šādi prioritārā pasākuma pieteikumi ir gatavoti arī iepriekšējos gados, taču tie nav atbalstīti vai tikai daļēji atbalstīti.
Trešdien VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis un Grīnbergs Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā skaidroja iemeslus, kāpēc bija nepieciešams pieņemt lēmumu par īslaicīgu posteņu darbības apturēšanu un nepieciešamajiem personāla nodrošinājuma problēmas risinājumiem.
“Ja nepiedzīvosim masveida saslimšanu vai strauju situācijas pasliktināšanos personāla nodrošinājuma jomā, tad decembrī būs mazāk dienas nepieciešams apturēt kāda posteņa darbību un tikai atsevišķos reģionos. Darbu pie iespējamiem situācijas risinājumiem turpinām, jo nākošais gads prognozējas tikpat sarežģīts un izaicinošs, ja netiks pieņemti būtiski lēmumi situācijas risināšanai,” norādījis Grīnbergs.
Lai risinātu būtisko personāla nodrošinājuma problēmu un nepazeminātu VUGD sniegtā pakalpojuma kvalitāti un pieejamību ugunsdzēsības un glābšanas darbu jomā, tūlītējs risinājums ir papildus finansējuma piešķiršana virsstundu darba apmaksai.
Tam 2023.gadā nepieciešami 4,8 miljoni eiro, jo VUGD budžetā virsstundu darba apmaksai paredzētie 439 691 eiro ir nepietiekami pat viena četru mēnešu perioda virsstundu darba apmaksai. Savukārt ilgtermiņa risinājums būtu atalgojuma paaugstināšana par 30%, kas sasniegtu vidējo tautsaimniecības līmeni un tādējādi nodrošinātu, ka dienests kļūtu konkurētspējīgs.
Tas savukārt veicinātu esošo nodarbināto palikšanu dienestā un jaunu nodarbināto piesaisti. Līdzās tam nepieciešams piešķirt 260 papildu amata vietas ar attiecīgu finansējumu, lai dežūrmaiņā nodrošinātu pietiekamu amatpersonu skaitu.
VUGD nesen paziņoja, ka personāla trūkuma dēļ dienests nolēmis īslaicīgi apturēt 18 mazāk noslogoto dienesta posteņu darbību. Darbība tiks apturēta Rojas, Sabiles, Piltenes, Alsungas, Jaunjelgavas, Neretas, Elejas, Aknīstes, Viesītes, Auces, Bulduru, Baldones, Cesvaines, Varakļānu, Mazsalacas, Strenču, Zilupes un Tilžas posteņos.
Foto: no arhīva
Reklāma