Sen pagājuši tie laiki, kad, uzvelkot mugurā kādu apģērba gabalu, bija skaidrs, ka brunči austi no pašu aitiņas vilnas, bet krekls – no liniem. Tagad ļoti reti audums ir simtprocentīgi darināts no vienas šķiedras, tās tiek jauktas un īpaši apstrādātas.
Sen pagājuši tie laiki, kad, uzvelkot mugurā kādu apģērba gabalu, bija skaidrs, ka brunči austi no pašu aitiņas vilnas, bet krekls – no liniem. Tagad ļoti reti audums ir simtprocentīgi darināts no vienas šķiedras, tās tiek jauktas un īpaši apstrādātas.
Patērētājam, protams, nav jāzina visi tehnoloģiskie sīkumi, taču zināšanas par to, piemēram, kāpēc vienāda izskata audumi maksā un valkājas dažādi, par sliktu nenāks.
Sāksim no ābeces
Speciālisti tekstilšķiedras dala divās lielās grupās – dabiskās un ķīmiskās.
Dabiskās šķiedras nav tikai dzīvnieku vilna un dažādu augu šķiedras (kokvilna, lins), bet arī tās, kas iegūtas, piemēram, no koka.
Ķīmiskās šķiedras savukārt tiek iedalītas mākslīgās un sintētiskās.
Pārstrādājot dabas polimērus, galvenokārt celulozi, iegūst mākslīgās šķiedras. No sintētiskiem polimēriem iegūst sintētiskās šķiedras.
No sintētiskajām šķiedrām populārākās ir poliesters, poliamīds un materiāls, kuru pievieno ļoti daudzos šķiedru maisījumos, – elastāns.
Jaukta šķiedra – labāka
Mūsdienās audumos un trikotāžā lielākoties izmanto dažādu šķiedru maisījumus. Tas tiek darīts, lai uzlabotu materiāla īpašības un izskatu. Parasti šķiedras tiek maisītas noteiktās proporcijās, tā, lai tiktu izmantotas katras labākās īpašības. Piemēram, tīrvilnas audumiem ir ļoti daudzas labas īpašības, bet tajā pašā laikā tie ļoti burzās un mazgājot raujas. Ja vilnai pievieno poliesteru uzlabojas auduma kvalitāte – audumam ir labs kritums, tas ir izturīgs, neelektrizējas, neburzās, un to var mazgāt automātiskajā veļas mašīnā. (Parasti šādā pusvilnas audumā ir 45 procenti vilnas un 55 procenti poliestera.)
Labs materiāls vasaras apģērbiem ir mākslīgā šķiedra viskoze – tā ļauj ķermenim elpot, taču viena pati ļoti burzās un mazgājot raujas.
Ja viskozi rūpnieciski apstrādā, tā mazgājot raujas maz (uzticami ražotāji bieži norāda, ka audums pēc pirmās mazgāšanas sarausies par 3 procentiem). Viskozes šķiedrai pievienojot poliesteru, arī elastānu, iegūst ļoti kvalitatīvu materiālu vasaras apģērbiem.
Attiecīgi dārgāks un augstākas kvalitātes būs no viskozes un dabīgās šķiedras (zīda vai lina) austs audums.
Pircējiem nevajadzētu baidīties no sintētiskajām šķiedrām. Tās vairs nav tādas kā pirms gadiem trīsdesmit – pilnīgi gaisa necaurlaidīgas.
No sintētiskajiem materiāliem bieži tiek izmantots poliesters. Tā šķiedra ir ļoti daudzveidīga un līdz ar to tiek gatavoti dažādi audumi ar spīdumu vai bez tā, biezi un plāni. Materiāls kalpo ļoti ilgi. Iespējams, viens no tā trūkumiem – no poliestera iegūtie audumi izskatās «sintētiski».
Poliestera materiāli var maksāt ļoti lēti, bet tie var būt arī dārgi. Tas ir atkarīgs, kā šķiedra ir apstrādāta – no tā mainās auduma kvalitāte.
Bieži audumiem un trikotāžai pievieno elastānu (spandeks, likra), kas piešķir materiālam elastību un palīdz tam atgriezties sākotnējā formā.
Staipīgumu var iegūt arī bez elastāna ar speciālu auduma pinumu (natural strech).
Simtprocentīgi īsts
Pateicoties jaunajām tehnoloģijām, var iegūt ļoti labas kvalitātes dabisko šķiedru audumus. Pastāv gan simtprocentīgi vilnas, kokvilnas un linu audumi, kas neburzās, neelektrizējas. Taču šie audumi maksā ļoti dārgi. Piemēram, vīriešu kokvilnas auduma krekliem pievieno arī sintētisko šķiedru un iegūst labu produktu par pieejamu cenu. Nopērkami arī īpaši apstrādātas kokvilnas auduma krekli ar ļoti labām valkāšanās īpašībām, taču to cena jau būs vismaz 25 lati. Līdzīgi ir arī ar ekskluzīviem vilnas audumiem.
Jāskatās vērīgi
Iegādājoties jaunu apģērba gabalu, jāpārliecinās, vai tā kreisajā pusē ir iešūta birka ar norādēm par šķiedras sastāvu, mazgāšanas veidu un gludināšanas režīmu. To nekādā gadījumā nevajadzēju nogriezt.
Jau pērkot izstrādājumu, jānovērtē, vai to var mazgāt vai tikai ķīmiski tīrīt (tas prasīs papildu izdevumus).
«Kaprīzs» materiāls ir viskoze. To drīkst mazgāt tikai ar rokām un nedrīkst likt centrifūgā un stingri izgriezt, priekšmetu savērpjot. Viskoze slapjā veidā zaudē 30 – 50 procentu elastības, tās īsās šķiedras ir trauslas un izgriežot lūst. Tad auduma virspusē veidojas tā saucamie pilingi – audums saveļas. Savelšanās notiek šādi: vairākas īsas vai salūzušas šķiedras uz auduma virsmas sapinas un saveļas mazā bumbiņā. Savelšanos izraisa jebkura auduma berze, kas neizbēgami notiek apģērba lietošanas laikā. Lai šo procesu samazinātu, izstrādājums ir pareizi jāmazgā.
Svarīgi ir arī tas, kāds veļas pulveris vai šķidrais mazgāšanas līdzeklis tiek izmantots. Nekādā gadījumā nedrīkst krāsaino apģērbu mazgāt ar baltajai veļai domātu pulveri, jo tā sastāvā ir balinātājs. Apģērba gabalus mazgā izvērstus ar kreiso pusi uz āru.
Materiāls tapis sadarbībā ar veikala «Silva» vadītāju Sandru Blūmani
***
Vai zināt, ka…
Īstā alpakas vilna ir alpakas spalvas šķiedra. To iegūst no alpakām, kas ir lamu dzimtas dzīvnieki. Tie mitinās Dienvidamerikā. Īstā alpakas vilna ir dārga, tādēļ tiek kombinēta ar citām šķiedrām, piemēram, no vilnas un alpaka, viskozes, mohēras un viskozes vai kokvilnas. Alpaka parasti ir balta, melna, dzeltenbrūna vai pelēka.
Angoras kazu vilnu sauc par mohēru. Tā ir gara, viļņaina un divas ar pusi reizes stiprāka par aitas vilnu. Mazgāta mohēra ir gluda un balta. Tā ir elastīga, izturīga un spīd. Mohēras vērtība tiek noteikta pēc tās mirdzuma, nevis mīkstuma. Mohēru imitē no vilnas vai citu šķiedru maisījumiem.
Angoras truša spalva bieži tiek jaukta kopā ar vilnu, lai pazeminātu izstrādājuma izmaksas vai lai iegūtu modernus efektus. Angoras truša vilnai ir gara šķiedra. Tā ir smalka, viegla, pūkaina un ļoti silta. Angoras truša vilnas izstrādājumiem ir tendence «mest spalvu» un ar laiku savelties.
Kašmirs tiek iegūts no Kašmiras kazas. Bieži tiek maisīta kopā ar vilnu vai sintētiku, lai samazinātu izmaksas un uzlabotu valkāšanas īpašības. Šķiedra ir maiga un zīdīga. Dabīga šķiedra ir balta, melna, brūna vai pelēka.
Kamieļvilna iegūta no divkupru kamieļiem. Tā mēdz būt no gaišbrūnas līdz brūnganmelnai. Kamieļvilnai ir diezgan gara šķiedra, un tā ir silta. Augstākās kvalitātes kamieļvilna ir ļoti dārga. Dažkārt tiek jaukta kopā ar vilnu, lai samazinātu izmaksas un pagarinātu valkāšanas mūžu.
Par Ēģiptes kokvilnas audumu sauc tādu audumu, kas ir stingrs, ar mirdzumu, garu šķiedru un galvenokārt tiek izgatavots Nīlas upes ielejā. Šķiedras parasti ir no maigas krēmkrāsas līdz tumšai iedeguma krāsai.
