Vai par vieglatlētikas pirmsākumu varētu uzskatīt ziņu, ko sniedz «Rigasche Rundschau» 21. jūlijā (2. augustā) ziņās no «Turnverein».
(Nobeigums. Sākums «ZZ» 24. un 29. janvāra numurā)
Vai par vieglatlētikas pirmsākumu varētu uzskatīt ziņu, ko sniedz «Rigasche Rundschau» 21. jūlijā (2. augustā) ziņās no «Turnverein», ka 19. jūlija vakarā 35 braši vācu jaunieši aizsoļojuši (wandern) no Pleskavas dzelzceļa stacijas Rīgā uz «ein stad Wenden»? Laikam jau ne.
1896. 1897. gadā iznāk laikraksta «Dūna Zeitung» nedēļas pielikums «Sport Nachrichten», kas uzskatāms par pirmo sporta preses izdevumu Baltijā. Te sniegtas ziņas par sacensībām dažādos sporta veidos (airēšanā, riteņbraukšanā, peldēšanā, svarcelšanā un cīņā) Baltijas guberņās, Pēterburgā, Maskavā un citur Krievijā, arī ārzemēs. Tomēr nav atrodama informācija par vingrinājumiem vācu sporta biedrībās.
Taču bez skrējējiem un sporta solī gājējiem 1897. gads nav palicis, jo, kā vēsta «Baltijas Vēstnesis» un «Rigasche Rundschau» 10. (22.) augustā, «Der Touring Club of Russia» pēc 11 velobraucēju starta veidiem rīkojis rīkojis mačsacīksti starp velosipēdistu, jātnieku, skrējēju un soļotāju, kurā jātniekam Heliosam (pseidonīms) bijusi jāveic distance 3560 pēdu garumā, tāpat arī velosipēdistam J.Stangem, bet skrējējam Kolinam (pseidonīms) 1600 pēdas, savukārt kājām gājējam T.Šulcam 800 pēdas. T.Šulcs pēc 1 minūtes un 20 sekundēm bijis pie mērķa pirmais, bet divas sekundes vēlāk atskrējis skrējējs.
Vai šeit minēto notikumu varētu ierakstīt kā starta punktu Latvijas vieglatlētikai? Varbūt. Ja vien nebūtu tā, ka, kamēr vāci vingrinājās, latvieši jau skrēja.
Latvieši pie šīs lietas, iespējams, «Mājas Viesī» aprakstīto olimpisko notikumu iespaidā, ķērās pašā pirmajā olimpisko spēļu gadā 1896.
«Dienas Lapa» 201. numurā, 6. (18.) septembrī rakstiņā par riteņbraucējiem piebilst: «Starp citu, notiks pēc ārzemju parauga sacenšanās kājām skriešanās tātad vēl ar kas pavisam jauns…», bet laikraksta nākamajā numurā paskaidro sīkāk: «Rīgas Riteņbraucēju biedrības 4. augustā sarīkotā sacenšanās tādā mērā tika traucēta caur lietu, ka nebija iespējams izpildīt visus programmas numurus. Rītu, svētdien, 8. septembrī, pulksten 2 pēc pusdienas augšminētā biedrība izrīkos šās izjukušās sacenšanās turpinājumu ar paplašinātu programmu, kura sastāvēs no 9 numuriem. Daudzpusīgā programma uzrāda vienu jaunu, še Rīgā vēl neredzētu, bet ārzemēs un arī mūsu lielās pilsētās, kā Pēterburgā un Maskavā jau sen piekoptu numuru, protiet, sacenšanos kājām skriešanā, uz kuru pieteikušies 7 dalībnieki. Sacenšanās notiks uz Riteņbraucēju biedrības braucamā ceļa, Strēlnieku dārza lejas galā, pie kareivju muzikas skaņām, kapelmeistara Bucharta kunga vadībā. 4. augustā pirktās biļetes arī šajā izrīkojumā derīgas.»
9. (18.) septembrī iedaļā «Vietējās ziņas» aprakstā par Rīgas Riteņbraucēju biedrības sacensībām pēc septiņu dažāda garuma distanču braukšanas uz «zemiem» un «augstiem» riteņiem dažādos veidos seko «VIII. Kājām skriešanās. Piedalījās H. un M.Mukkes, A.Šultes un Cerbok k-gi. Attālums 1/2 versts. Kā pirmais noskrēja H.Mukke 1 m. 35 sek., otris A.Šulte 1 min. 40 sek. un trešais J.Cerboks 1 min. 37 1/2 sek. (..) Apmeklēts bija ļoti labi, laiks jauks.»
Tātad pietiekami svarīgs notikums, kas apstiprina to, ka pirms 100 gadiem «ar astīti» Latvijas vieglatlētika spērusi savu pirmo soli. Iespējams, ka šobrīd jau nav vairs tik svarīgi, tieši kad, kā un cikos tas viss noticis.
