Bakterioloģiski krāna ūdens Jelgavā ir labs, savukārt dzelzs saturs un cietība vietām ir paaugstināta, atzīst Sabiedrības veselības aģentūras Jelgavas filiāles vadītāja vietniece Elvīra Brūvere.
Bakterioloģiski krāna ūdens Jelgavā ir labs, savukārt dzelzs saturs un cietība vietām ir paaugstināta, atzīst Sabiedrības veselības aģentūras Jelgavas filiāles vadītāja vietniece Elvīra Brūvere.
Pašvaldības SIA «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors Ēvalds Jaudzems norāda, ka uzņēmums atbild par nekaitīga dzeramā ūdens piegādi līdz mājas sienai. Viņš arī atzīst, ka gadījumos, kad speciālisti iejaucas tīklu tehnoloģiskajā procesā, piemēram, liekot skaitītāju, vai cita iemesla dēļ, pēc ūdens atslēguma mājai sākotnēji tek nepatīkami brūns ūdens. Taču pēc neilgas tā tecināšanas tas atkal kļūst bezkrāsains. Galvenais iemesls ir netīrumi ūdensvadu tīklā, kur ūdens plūsma vairs neatbilst kādreiz projektētajiem apjomiem.
«Diemžēl cilvēki ir spiesti ekonomēt. 1992. gadā pilsētā tika izlietoti 10 miljoni kubikmetru ūdens, bet pērn aptuveni tikai 4 miljoni,» teic Ē.Jaudzems. Vadā nogulsnējas netīrumi un spēcīga spiediena rezultātā, atjaunojot ūdens piegādi mājai, ūdens saduļķojas un kļūst brūns, šķiet netīrs vai pat indīgs, taču tā nebūt nav. «Mūsu pilsētā ūdens ir labs. Tajā nav baktēriju, arī citi rādītāji ir normas robežās. Tikai dzelzs daudzums (mehāniskie piemaisījumi) vietām pārsniedz normu. Turklāt vienā un tajā pašā laikā tā saturs ūdenī dažādās Jelgavas vietās ir atšķirīgs. Citur – normas robežās, bet dažviet pārāk liels. Tas, lūk, rada šo duļķainību un krāsainību, graudainu sastāvu. Bet tas nav veselībai kaitīgs. Parasti paaugstināts dzelzs saturs ir ūdenim, ko saņem Satiksmes, Ganību ielas mājas,» uzsver ūdens apgādes dienesta laboratorijas vadītāja Anna Kāle, piebilstot, ka ik dienu laboratorijā tiek veiktas ūdens analīzes un divas reizes gadā tiek pārbaudītas artēziskās akas.
Jelgavā ūdens tiek ņemts no 15 artēziskām akām, ar ko pilnīgi pietiek (pirms desmit gadiem tikko iztikām ar 30), ūdensvadu tīkli ir 150 kilometru garumā, daži vadi ir ļoti veci, tos vajadzētu nomainīt, vismaz pa kilometram gadā, taču trūkst finansējuma. Lai uzlabotu krāna ūdens kvalitāti pilsētā, šogad tikšot iegādāts 10 000 latu vērtais speciāli aprīkotais ūdens skalošanas kompresors ūdensvadu tīrīšanai ar gaisa paņēmienu.
«Krāna ūdens kvalitāte tādējādi noteikti tiks uzlabota, kaut arī jau tagad šo ūdeni var dzert nevārītu. Jāpiebilst, ka mēs nevaram regulēt ūdens kvalitāti, piemēram, attiecīgā dienā kādai mājai pievadot to netīru, arī kaimiņi nevar ūdens kvalitāti ietekmēt,» bilst Ē.Jaudzems.
Sabiedrības veselības aģentūras Jelgavas filiāles vadītāja vietniece Elvīra Brūvere norāda, ka iestāde pastāvīgas krāna ūdens pārbaudes vairs neveic, uzticoties «Jelgavas ūdens» laboratorijai. E.Brūvere arī uzsver, ka par krāna ūdeni pagaidām iedzīvotāju satraukumam nav pamata, jo tas ir bakterioloģiski tīrs, taču viņa nenoliedz, ka vietām ūdens cietība un dzelzs saturs ir paaugstināts.
