Rīt veselas divdesmit četras stundas vārdadienu priekiem varēs nodoties Ilzes, Ildzes un Izoldes. Veiksmi arī šodienas gaviļniekiem Anšiem, Agņiem un Agnetām!
Rīt veselas divdesmit četras stundas vārdadienu priekiem varēs nodoties Ilzes, Ildzes un Izoldes. Veiksmi arī šodienas gaviļniekiem Anšiem, Agņiem un Agnetām!
«Bērnībā man savs vārds īpaši nepatika, jo tāds bija daudzām citām meitenēm. Tagad domas esmu mainījusi, jo, aizbraucot uz ārzemēm, neviens to nevar izrunāt. Tad jūtos īpaša,» atzīst rītdienas gaviļniece Ilze Ruskule.
Gaviļniece uz darbu iet ar patiesu prieku. Tas, iespējams, ir draudzīgā darba kolektīva dēļ. Viņa strādā zobārstniecības kabinetā par zobārstniecības māsu. Kā atzīst pati gaviļniece: «Esmu zobārsta trešā un ceturtā roka.»
Daudz enerģijas Ilze iegūst, apmeklējot ūdens aerobiku un baseinu. Vēl regulāri tiek apmeklētas angļu valodas nodarbības. Par labu relaksācijas veidu viņa uzskata romantiskas mūzikas klausīšanos sveču gaismā.
«Ja man būtu daudz naudas, viens no pasākumiem, kur es to ieguldītu, būtu ceļošana,» teic gaviļniece, piebilstot, «vislabāk šo laiku pavadītu kaut kur pie jūras.» Agrāk Ilze izmēģinājusi savus spēkus basketbolu un arī tautisko deju pulciņā.
Gaviļniece ļoti lepojas ar savu mammu, kas ir saprotoša un jauka. Ilzesprāt, viņa ir izbaudījusi pilnvērtīgu bērnību. Tajā laikā bijusi vēlme kļūt par veterinārārstu, jo ļoti patikuši dzīvnieki (arī tagad pa māju skraida mīļa kucīte Bekija). Gribēšana pārgājusi, kad suns aizvests uz klīniku. Kad redzējusi, kā tam potēts, sapratusi, ka šim darbam viņa nebūtu gatava. «Es nonācu pie secinājuma, ka nekad mūžā nebūšu saistīta ar medicīnu,» teic Ilze. Tā arī viņai radusies atziņa – nekad nesaki nekad!
Parasti vārdadiena tiek svinēta draugu, radu un paziņu lokā. «Vienmēr pirms vārdadienas nodomāju, ka nevienu nelūgšu, nesvinēšu, taču viss izvēršas par jaukiem svētkiem ikvienam!» saka viņa.
Citām Ilzēm, jo sevišķi skolotājai Ilzei Pierhurovičai, gaviļniece nodod mīļus sveicienus un novēl, lai tur godā savu vārdu.
