Piecdesmitviengadīgais vectēvs Pēteris Blēdelis strādā par saimniecības pārzini Lielplatones Speciālajā internātskolā, paralēli tam viņš neklātienē studē Lauksaimniecības universitātē, kur izvērsta speciāla arodapmācības programma.
Piecdesmitviengadīgais vectēvs Pēteris Blēdelis strādā par saimniecības pārzini Lielplatones Speciālajā internātskolā, paralēli tam viņš neklātienē studē Lauksaimniecības universitātē, kur izvērsta speciāla arodapmācības programma. Bez tam Pēteris arī ir Vilces pagasta Padomes deputāts, kura pārziņā nodotas sociālās palīdzības lietas. Taču piektdienas vakaros Pēteris uz dažām stundām iziet no mājas, lai kļūtu… aktieris.
Piedāvājums darboties Vilces amatierteātrī viņam bija pēkšņs. Tas nāca no drauga, astoņu bērnu ģimenes tēva Armanda Vārslava. Pēteris pamēģināja vienreiz, otrreiz. Gribējies pasmaidīt arī par sevi un saviem netikumiem, ar kuriem, kā pats saka, esot bijis bagāts, un aktiera gaitas sākās. Te jāpiebilst, ka pirms trim gadiem pagasta bibliotekāre Regīna Deksne uzņēmās šā teātra veidošanu (var teikt – atjaunošanu, jo plaši pazīstams, augsta līmeņa teātris Vilcē ir jau pastāvējis pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados).
Patlaban Pēteris gatavojas savai ceturtajai lomai – Monikas Zīles lugā «Visi ceļi ved uz Pločiem». Ir jau nospēlēts vagars, dzērājs Ādolfa Alunāna lugā «Pašu audzināts», sievas pamests vīrs Arvo Rēlava «Sārtā», deklamēta Čaka dzeja, galu galā gadu mijā vēl bija jāpilda Ziemassvētku vecīša loma.
Meita Ilze, kas studē Latvijas Universitātē filologos, uz tēva hobiju skatās saprotoši, dēls, kuram jau pašam ir ģimene, bērni, – neitrāli. Kundze dažreiz pavīpsnā: «Alens Delons, Depardjē.» Taču uz izrādēm Vilces kultūras namā viņa nāk. Teātrī Pēterim vislabāk patīk, ka viņš var dot saviem skatītājiem kādu rosinošu pārdomu graudu, patīk pat «lampu drudzis» pirms izrādēm. No lugām vistuvākā ir latviešu klasika – Alunāns, Blaumanis. «Kamēr mūsu tauta būs, tikmēr taču «Skroderdienas» arī,» saka Pēteris.
