Latvijas Republikas Ministru kabinets 1997. gada 30. decembrī izdeva «Noteikumus par darbā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu».
Saskaņā ar likuma «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām» Pārejas noteikumu 4. punktu Latvijas Republikas Ministru kabinets 1997. gada 30. decembrī izdeva «Noteikumus par darbā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu», līdz ar kuriem ir mainījusies darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšana.
Saskaņā ar šiem noteikumiem darba devējam vai viņa saistību un tiesību pārņēmējam ir pienākums atlīdzināt darbā nodarīto kaitējumu šādos gadījumos:
ja darbiniekam nodarīts kaitējums darbā līdz 1997. gada 1. janvārim un ja sakarā ar minēto kaitējumu darbinieks vai apgādājamais saņēmis vai viņam bija tiesības saņemt kaitējuma atlīdzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas bijuši spēkā pirms šo noteikumu stāšanās spēkā;
ja darbinieks cietis nelaimes gadījumā darbā līdz 1997. gada 1. janvārim, bet darbspēju zaudējumu ar vai bez invaliditātes grupas piešķiršanas darba ekspertīzes ārstu komisija (DEĀK) viņam noteikusi pēc minētā termiņa.
Šīs noteikumos definētās grupas būtiski nav mainījusi to personu kontingentu, kam bija tiesības uz kaitējuma atlīdzības saņemšanu saskaņā ar iepriekšējiem normatīvajiem aktiem, tās ir tikai precīzi formulētas.
Noteikumi paredz vēl divas darbinieku grupas, kam pienākas kaitējuma atlīdzības aprēķināšana un izmaksa pēc šiem noteikumiem, bet šie punkti stāsies spēkā pēc attiecīgo grozījumu izdarīšanas likumā «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām».
Būtiski ir mainījusies pati kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas formula. Tā vairs nav vienota visām cietušo personu grupām, bet aprēķins ir atkarīgs no tā:
1. vai darbiniekam DEĀK noteikusi darbspēju zaudējumu ar invaliditātes grupas piešķiršanu,
2. vai darbiniekam DEĀK noteikusi darbspēju zaudējumu bez invaliditātes grupas piešķiršanas,
3. vai darbiniekam vispārējās saslimšanas dēļ piešķirta invaliditātes pensija un papildus noteikts darbspēju zaudējums,
4. vai darbiniekam invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija vai noteikta izdienas pensija,
5. atsevišķi aprēķina kaitējuma atlīdzību apgādājamam.
Jāņem vērā ja kaitējuma atlīdzība, kas par kārtējo mēnesi aprēķināta saskaņā ar šiem noteikumiem, ir mazāka par kaitējuma atlīdzību, kas darbiniekam vai apgādājamam izmaksāta par pilnu kalendāra mēnesi pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, kaitējuma atlīdzība tiek izmaksāta iepriekšējā apmērā līdz laikam, kamēr atlīdzības apmēri izlīdzināsies. Šis nosacījums nav jāņem vērā, ja kaitējuma samazinājuma cēlonis ir darbinieka vai apgādājamā attiecīgās pensijas apmēra maiņa, DEĀK nosaka citu invaliditātes grupu vai darbspēju zaudējuma procentus, konstatētas neprecizitātes iesniegtajos dokumentos vai ir tiesas nolēmums, kas ietekmē kaitējuma atlīdzību.
Ministru kabineta noteikumu būtība ir tā, ka nodarītā kaitējuma atlīdzināšana ir noteikta atšķirīga dažādām cietušo personu grupām. Tādēļ iesakām uzņēmumu grāmatvedības darbiniekiem iepazīties ar pilnu noteikumu tekstu «Latvijas Vēstneša» 1998. gada 3. janvāra numurā vai arī ceturtdienās griezties ar jautājumiem pie Zemgales reģionālās valsts darba inspekcijas juristes personīgi vai pa telefonu 3033405.
Salīdzinot Sociālās apdrošināšanas aģentūrā faktus par nelaimes gadījumiem darbā, esam konstatējuši, ka nereti ilgstoši slimojošo darbinieku darba nespējas lapas A un B atšķiras. Redzams, ka darba nespējas lapā B slimības cēlonis tiek uzrādīts cits iemesls, nevis nelaimes gadījums darbā.
Vēršam visu darba ņēmēju uzmanību uz to, ka pēc darbā notikuša nelaimes gadījuma jums ir jāsaņem viens akta «Par darbā notikušo nelaimes gadījumu» eksemplārs un, medicīnas iestādē noformējot B slimības lapu, jāpārbauda, vai ieraksti par slimības cēloni abās lapās ir vienādi. Tas jādara tādēļ, ka slimības lapas, kas tiek izsniegtas pēc nelaimes gadījuma darbā, ir apmaksājamas pēc citas kārtības un paredz 100% apmaksu.
