Vakar Rīgas pilī notika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas tikšanās ar reģionālo masu informācijas līdzekļu žurnālistiem, lai skaidrotu nepieciešamību veikt izmaiņas Latvijas vēlēšanu likumā.
Vakar Rīgas pilī notika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas tikšanās ar reģionālo masu informācijas līdzekļu žurnālistiem, lai skaidrotu nepieciešamību veikt izmaiņas Latvijas vēlēšanu likumā.
Savā uzrunā prezidente vēlreiz uzsvēra nepieciešamību Latvijai iestāties NATO aliansē un Eiropas Savienībā (ES): «Tādai mazai valstij kā Latvija tas būtu neatkarības un drošības garants. Ja mēs paliekam ārpus alianses, tā būs smaga traģēdija latviešu tautai,» tā V.Vīķe – Freiberga.
Taču, lai iestātos ES, valstij ir jārēķinās ar tās vērtībām un pamatprasībām. Viena no demokrātijas prasībām ir, lai likums būtu vienāds visiem tās pilsoņiem neatkarīgi no to tautības, lai visiem būtu vienādas tiesības piedalīties vēlēšanās un tikt ievēlētam. Tas, kā izteicās prezidente, ir arī viens no demokrātiskas sabiedrības pamatpīlāriem.
V.Vīķe – Freiberga norādīja, ka ieteikums svītrot no vēlēšanu likuma punktu par nepieciešamību deputātiem prast latviešu valodu augstākajā (trešajā) pakāpē bieži vien tiek tulkots kā vēlēšanās atteikties no latviešu valodas kā Saeimas sarunvalodas. Taču runa ir par pašu vēlēšanu likumu, nevis par valodas zināšanām un lietojumu, jo gan Satversme, gan Saeimas kārtības rullis regulē valsts valodas izmantošanu Saeimā. Mērķis nav mainīt Valsts valodas likumu.
Prezidente norādīja, ka Latvija ir nonākusi pretrunā ar starptautiskiem nolīgumiem, pieprasot deputātiem valsts valodas zināšanas augstākajā pakāpē. Savukārt, atbildot uz žurnālistu jautājumu, kāpēc neizdevās pārliecināt par to partiju frakcijas, prezidente atgādināja par Saeimas vēlēšanām, kas nav aiz kalniem.
«Mūsu mērķis ir ne vien demokrātiska sabiedrība, kur valsts valoda ir latviešu, bet arī sabiedrība, kas nav aizspriedumaina un noraidoša pret citu tautu valodu un kultūru. Katram tās pilsonim jājūtas piederīgam Latvijai neatkarīgi no nacionālās piederības. Ja vēlēšanu likumu nemainām, starptautiskās institūcijas to var traktēt kā diskrimināciju pret atsevišķām tautībām mūsu valstī, kā nevēlēšanos pārņemt ES vērtības, kas savukārt traucēs Latvijai iekļauties ES,» tā prezidente.
