Zemgales attīstības padome apstiprinājusi Zemgales uzņēmējdarbības attīstības koncepciju.
Zemgales attīstības padome apstiprinājusi Zemgales uzņēmējdarbības attīstības koncepciju. Tās izstrādāšanā piedalījās reģiona pašvaldību pārstāvji, uzņēmējus atbalstošas institūcijas un paši uzņēmēji. Zemgales attīstības aģentūras projektu vienības vadītājs Raitis Madžulis, runājot par koncepcijas izstrādes gaitu, minēja, ka tajā mazāk aktīvi bijuši paši uzņēmēji, tāpēc darba grupas sēdēs pārsvarā izskanējuši pašvaldību vadītāju viedokļi.
Vērtējot pašreizējo situāciju, koncepcijā minēts, ka kokapstrāde reģionā ir starp vadošajām nozarēm, kas attīstījusies visdinamiskāk un visstraujāk modernizējusies. Kokapstrādes uzņēmumos ieguldīta lielākā daļa ārvalstu investīciju, turklāt ap 70 procentu produkcijas tiek eksportēts. Ņemot vērā, ka uzņēmējdarbības attīstības koncepcijā akcentēta produkcijas ražošana ar lielāku pievienoto vērtību, kokapstrāde ir starp tām nozarēm, kas perspektīvā var ražot šādu produkciju un to eksportēt.
Zemgales attīstības aģentūra – uzņēmēju palīgs
Jau tagad Jelgavas un apkārtnes kokapstrādes uzņēmumi ražo eksporta produkciju ar augstu pievienoto vērtību. Zāģmateriālu tirgū SIA «Jelgavas mežs» ir stabils uzņēmums un nodrošina vairāk nekā 100 darbavietu. Mēbeļu ražotāji «Dialogs», «OAK» piedāvā mēbeles savās tirdzniecības vietās Rīgā, SIA «Sadzīves mēbeles» veiksmīgi ražošanu orientē uz Rietumeiropu. Galdniecība «Flora» ieguvusi savu vietu tirgū. Bet ko Zemgales attīstības aģentūra piedāvā, lai pilnveidotos strādājošie uzņēmumi un rastos jaunas darbavietas?
R.Madžulis uzsver, ka aģentūra pirmām kārtām ir padomdevējs uzņēmējiem. Tuvākajā laikā pēc divu gadu kavēšanās paredzēts izsludināt pieteikšanos uz PHARE projektu konkursu. Projektus var iesniegt tikai pašvaldības un tām jāpiedalās ar līdzfinansējumu piecu līdz desmit procentu apmērā no projekta summas. Tā kā iesniedzamo projektu summas ir no 0,5 līdz 2,5 miljoniem eiro, tad pašvaldības ieguldījumam jābūt ievērojamam. Taču tie vēl nav galīgie skaitļi un projektu summas un noteikumi vēl var mainīties. Kokapstrāde ir starp piecām atbalstāmajām nozarēm, bet jāņem vērā, ka projektam jāaptver trīs jomas – apmācība, tehnoloģisko iekārtu pilnveidošana un inkubācija, t.i., palīdzība uzņēmumiem jurisdikcijas, likumdošanas, vadības organizācijas jautājumos.
Stabilitātes un attīstības garanti
Investīcijas ienākšana ir saistīta ar valsts kopējo stāvokli, jo Latviju pārsvarā uzskata par pelēko zonu, kur joprojām par ietekmi cīnās Krievija, teic R.Madžulis. Interesants bija gadījums pirms vairākiem gadiem, kad aģentūrā kāds uzņēmējs interesējās par 20 hektāru zemes iegādi Jelgavas apkārtnē, lai tur celtu lielu kokzāģētavu, kas došot ap 200 darba vietu. Kokzāģētava bija paredzēta produkcijas ražošanai eksportam uz Angliju, turklāt izejmateriālus galvenokārt bija plānots ievest no Krievijas, taču projekts palika tikai ieceru līmenī. Kad Latvija būs Eiropas Savienības valsts, tad arī investīcijas varētu ienākt lielākā apmērā.
Uzņēmēju un aģentūras sadarbībai jāpilnveidojas
Uzņēmējdarbības attīstības koncepcija aptver galvenos virzienus, kurus atbalstīs Zemgales attīstības aģentūra, piesaistot arī valsts investīcijas. Konkrēti projekti atbalstāmajās nozarēs ir atkarīgi no uzņēmēju ieinteresētības un līdzdarbošanās.
Zemgales uzņēmējdarbības attīstības koncepcijas tapšanā maz iesaistījās uzņēmēji, acīmredzot tāpēc projektu ir salīdzinoši maz, turklāt daļa tikai ideju līmenī. Jelgavas un rajona kokapstrādes uzņēmumu tehnoloģijas pilnveidošanas projekti tur neparādās, kaut gan, Bauskas rajona priekšlikumos paredzēta vairāku kokzāģētavu modernizācija. Acīmredzot kokapstrādes attīstības un noteiktu projektu izvērtēšanai varētu lūgt Latvijas Kokrūpnieku federācijas atzinumu. Uzņēmējiem vairāk būtu jāuzticas un jāsadarbojas savu interešu pārstāvniecībai viņu nozarēs, lai valsts un reģionālajos projektos tiktu iekļauts arī uzņēmēju viedoklis. Turklāt, veidojot koncepcijas Zemgalē, nevajadzētu «aizmirst», ka Jelgavā darbojas Latvijas Lauksaimniecības universitāte ar savu mācībspēku potenciālu.
Sadarbībā ar žurnālu «Baltijas Koks»
