Lai nu kur, bet Latvijas politiskajā dzīvē gads ir sācies bagātīgi.
Lai nu kur, bet Latvijas politiskajā dzīvē gads ir sācies bagātīgi – ir sašķēlusies aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās Latvijā kopumā panākumus guvusī LSDSP, un nu nedēļas nogalē materializēsies otrs latvju politikas fenomens – bijušā «Latvijas bankas» prezidenta Einara Repšes iniciētās partijas «Jaunais laiks» («JL») dibināšanas kongress. Lai arī runāts par to pēdējā laikā ir daudz, tomēr nevarētu teikt, ka uz visiem jautājumiem ir sniegtas atbildes, un sabiedrībai ir skaidrība par reālajiem partijas dibinātājiem.
Piemēram, ļoti vienkāršs jautājums – vai «JL» ir savi atbalstītāji Jelgavā? Sazinoties ar topošās partijas biroja sekretāri Baibu Baltvilku, «Ziņām» tika sacīts, ka par tādiem var uzskatīt tikai personas, kas publiski runājušas «JL» vārdā un nosaukušas sevi par topošās partijas atbalstītājiem. Ar partiju saistītās personālijas reģionos tapšot zināmas pēc «JL» dibināšanas kongresa 2. februārī. Nedaudz parakņājoties atmiņā, kaut kā nevar Jelgavā šādus cilvēkus identificēt, lai arī saskaņā ar neoficiālu informāciju, kas ir «Ziņu» rīcībā, uz «JL» dibināšanas kongresu pošas vairākas Jelgavā visai pazīstamas personas.
Šāda situācija vedina domāt par to, ka «JL» tiek dibināta nevis «no apakšas» uz vietām, atbalstot pašu partijas ideju, kā tas būtu normālas demokrātijas apstākļos, bet šajā gadījumā topošais politiskais spēks jāuzskata par paša E.Repšes un saujiņas viņa līdzgaitnieku iniciētu. Tas, protams, it kā nebūtu nekas slikts, tikai šobrīd pastāv reāls risks, ka «JL» var izveidoties par t.s. vertikāli integrētu partiju, kurā liela daļa politiskās varas ir koncentrēta partijas priekšsēdētāja rokās. Domājams, ka sabiedrībai jau tagad ir skaidrs, kurš tiks ievelēts šajā amatā un ka tas nebūs vienkāršs atbalstītājs no kāda attālāka Latvijas pagasta. Kas attiecas uz partijas vadītāja pilnvarām, tad visai daudznozīmīgi skan arī «JL» statūtu pašreizējā varianta 18. punkts: «Partijas vadītājs bez īpaša pilnvarojuma pārstāv partiju.» Te nu prasās pēc paskaidrojuma – kur tad viņš pārstāv partiju; vai, piemēram, partijas priekšsēdētājs vienpersoniski var uzņemties pārstāvēt partiju konsultācijās par valdības veidošanu. Tas ir ļoti interesants jautājums, tikpat interesants kā statūtu 20. punkts, kurš paredz, ka partijas vadītāja darbības termiņš ir divi gadi, pārējo valdes locekļu darbības termiņš ir viens gads. Katrā ziņā tā ir viela pārdomām vēlētājiem.
Partiju, kā zināms, nevar izveidot bez līdzekļiem, un arī šajā ziņā attiecībā uz «JL» pagaidām netrūkst neskaidrību. E.Repše ir aģentūrai LETA atzinis, ka reāla priekšvēlēšanu kampaņas tāme droši vien būtu mērāma simtos tūkstošu latu, taču saskaņā ar tās pašas aģentūras ziņām, «JL» darbības nodrošināšanai līdz 21. janvārim bija saziedoti 28 859,5 lati, bet Repšes «honorāram» – 73 974,95 lati, 5500 ASV dolāru, 2 045,17 eiro, 3 449 Itālijas liras, 296 Spānijas pesetas un 3 000 Vācijas marku. Tā kā drusku pamaz uzvarai Saeimas vēlēšanās, kur E.Repše cer iegūt teju vai pusi parlamenta vietu. Ko šādā situācijā domāt vēlētājiem? Vai to, ka nauda E.Repšem un topošajai partijai jau ir kādos publiski nepieejamos kontos vai arī to, ka viņam ir zināmi potenciālie nepieciešamo līdzekļu devēji pēc partijas dibināšanas kongresa? Katrā ziņā paša «JL» interesēs būtu sniegt sabiedrībai skaidras un nepārprotamas atbildes uz šiem jautājumiem, pretējā gadījumā rožainie sapņi par Saeimu un valdību būs jāsapņo vien tālāk.
Savukārt, kas attiecas uz labējām partijām, tad tām nevajadzētu sāk savstarpēju politisku izrēķināšanos pirms vēlēšanām. Tas nenāks par labu nedz valdības darbam, nedz valstij. Varbūt Latvijas vēlētājs beidzot ir pelnījis civilizētu priekšvēlēšanu kampaņu? Labējo sociāldemokrātu frakcijas atdalīšanās no Jura Bojāra vadītās LSDSP jau tā ir reāls handikaps labējām partijām, par kādu statūtos sevi pasludinājis arī «JL». Vēlētāji var nejauši saprast, ka nekorektas priekšvēlēšanu metodes var liecināt arī par konkrētas partijas darba stilu pēc vēlēšanām.
