Ja kontrolējošās institūcijas ņemtu vērā visas prasības, tad Svētes pamatskolā ēdnīcu vajadzētu slēgt, jo tā atrodas pārāk šaurās telpās, kas liedz ievērot higiēnas prasības pārtikas apritē.
Ja kontrolējošās institūcijas ņemtu vērā visas prasības, tad Svētes pamatskolā ēdnīcu vajadzētu slēgt, jo tā atrodas pārāk šaurās telpās, kas liedz ievērot higiēnas prasības pārtikas apritē.
Svētes pamatskola ir viena no tām retajām, kurās par ēdināšanu vēl rūpējas pati skola, nevis kāda firma. Ik dienu pusdieno ap 75 procenti no 219 skolēniem. Kopā ar pedagogiem un darbiniekiem katru dienu jāsagatavo ap 220 porciju, un tas viss top 20 kvadrātmetru lielā virtuvē. Ēdamzāle ir 42 kvadrātmetrus liela, un tajā audzēkņiem pusdienas tiek pasniegtas četrās maiņās. Skolas direktors Edmunds Misevičs atzīst, ka tas neatbilst standartiem: «Mediķi ir aprēķinājuši, ka vispiemērotākais laiks skolēna pusdienām ir no pulksten 11.30 līdz 12.30, taču mēs šajās stundās iekļauties nevaram – vecāko klašu audzēkņiem nedaudz jāgaida. Protams, tas nav labi, jo dažiem bērniem rīts sākas jau pulksten 6.30.»
Svētē higiēnas prasībām pārtikas apritē neatbilst arī tas, ka nav iespējams nodrošināt atsevišķu ieeju pārtikas piegādātājiem, lai nokļūtu bibliotēkā, bērniem ir jāiet cauri ēdamzālei. Skolas vadība kopā ar pašvaldību dažādos veidos cenšas pielāgoties apstākļiem.
Nospļaujoties trīs reizes pār kreiso plecu, skolas direktors atzīst, ka skolas pastāvēšanas vēsturē pieticīgie apstākļi nav izraisījuši nekādus saslimšanas gadījumus: «Mēs ļoti cenšamies ievērot vismaz tās normas, kas ir mūsu spēkos. Regulāra dzeramā ūdens kvalitātes pārbaude, vienmēr svaigas produkcijas iegāde, arī bērni mums virtuvē nestrādā, tikai vecāko klašu audzēkņi piecas minūtes pirms zvana ierodas saklāt galdus. Agrāk gaļu un pienu iepirkām no vietējiem zemniekiem, no tā jau sen esam atteikušies.
Pašvaldība lielā mērā dotē ēdināšanu skolā. Patlaban pusdienas pagasta bērnam izmaksā 20 santīmu. Pagasta Padome maksā trīs virtuves darbiniekiem algas un elektrības rēķinus.
Priekšsēdētāja Sandra Viniarska stāsta, ka tas, protams, nav lēti, bet ir jādomā par vecāku iespējām: «Ja šeit strādātu firma, tā censtos uz skolēnu rēķina nopelnīt un pusdienas maksātu dārgāk. Protams, cits jautājums, vai vispār kāda firma vēlētos mūsu skolā sākt savu biznesu. Vajadzētu ieguldīt ļoti daudz līdzekļu, lai iegūtu atļauju veikt šādu darbību, un tas viņiem nebūtu izdevīgi.»
Atceroties nesenos notikumus Staļģenes pamatskolā, S.Viniarska saka: «Televīzijā šo sižetu skatījos ar zināmu skaudību – viņiem ir tādas telpas, tādas iespējas. Ko tad lai mēs sakām par savu neiedomājamo šaurību?»
Pašvaldība patlaban visiem spēkiem cenšas šo situāciju atrisināt. Tapuši pieteikumi investīciju saņemšanai, lai skolu varētu iekārtot Svētes pilī. Taču tas prasa grandiozus kapitālieguldījumus, tāpēc pagaidām skola pilī vēl ir tikai vīzija, uz kuru tiekties.
Ja jaunā institūcija – Pārtikas un veterinārā dienesta Jelgavas pārvalde, kas šogad sāks kontrolēt ēdināšanas sistēmu skolās, – stingri ievēros visus noteikumus, skolai var tikt uzlikts sods pat līdz 2,5 tūkstošiem latu par atbilstošu normu neievērošanu. Tas būtu liels trieciens pašvaldības budžetam, kas jau tā mēģina visus līdzekļus ieguldīt jaunas skolas ēkas ierīkošanā.
