Pēdējo mēnešu laikā «Ziņu» redakcijā pēc palīdzības ir vērsušies vairāki cilvēki, kuriem lielveikalu apsardzes darbinieki nepamatoti ir kratījuši somas un kabatas, apsūdzot viņus veikalā izdarītā zādzībā.
Pēdējo mēnešu laikā «Ziņu» redakcijā pēc palīdzības ir vērsušies vairāki cilvēki, kuriem lielveikalu apsardzes darbinieki nepamatoti ir kratījuši somas un kabatas, apsūdzot viņus veikalā izdarītā zādzībā. Kratīšana notiek, nepieaicinot policijas darbiniekus un nesastādot protokolu.
«Veikalu sargiem ir tiesībās tikai piedāvāt pārmeklēšanu, nevis to pieprasīt un pašam sākt,» saka Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas priekšniece Zenta Tretjaka.
Likumā ir noteikts, ka uz aizdomu pamata par zādzību no kāda tirdzniecības objekta personu var pārmeklēt tikai gadījumā, ja tā ir jau pagājusi garām kasei. Tad apsardzes darbiniekam var būt pamats uzskatīt, ka klients preci ir tiešām vēlējies nozagt un viņu ir tiesības pārmeklēt. Taču reizēm sargi likumus nezina un neievēro: «Ir bijuši gadījumi, kad apsargs pamana – pircējs kādu mantu ieliek savā kabatā. Sargs viņu tūdaļ aiztur. Saskaņā ar likumu to darīt nedrīkst, jo nav izslēgta iespēja, ka pircējam ir pilnas rokas un viņš preci ieliek kabatā tikai tādēļ, lai ērtāk turpinātu iepirkšanos. Pie kases viņš šo preci izņems no kabatas un par to norēķināsies. Šādā situācijā pircējam gan nevajadzētu brīnīties, ka sargs īpaši vērīgi seko katrai viņa kustībai.»
Taču, ja klients ir aizgājis garām kasei un par preci nav samaksājis, viņu var sākt turēt aizdomās par zādzību. Saskaņā ar likumu šādos gadījumos apsardzes darbiniekam ir jāizsauc Valsts policijas pārstāvji, kas noskaidro apstākļus un, ja vajadzīgs, pārmeklē arī aizdomās turamo personu. To darot, policisti arī obligāti sastāda pārbaudes protokolu, kurā aizdomās turamās personas klātbūtnē precīzi tiek fiksētas visas lietas, kas pie tās atrastas. «Pašam apsardzes darbiniekam izdarīt pārmeklēšanu nav tiesību, un parasti šaubīgos gadījumos policija tiek saukta. Un šādas aizdomas Jelgavas veikalos sargiem rodas diezgan bieži,» apstiprina Kriminālpolicijas priekšniece.
Saskaņā ar likumu «Par policiju» ikvienai personai ir tiesības prasīt, lai policists nosauc savu uzvārdu, amatu un dienestu, kuru viņš pārstāv, kā arī uzrāda dienesta apliecību, kas noteikti ir jāizlasa. Ja rodas šaubas, personai ir tiesības pieprasīt, lai policists pasaka savas dienesta vietas tālruņa numuru, pa kuru iespējams pārbaudīt viņa teikto.
Cilvēktiesību biroja juriste Ineta Vaivare piekrīt Z.Tretjakas teiktajam. Taču viņa uzskata, ka problēma nav viennozīmīga. Pēc apsargu stāstītā, zādzību skaits veikalos ir ļoti liels. Kā atzīst praktiķi, aizdomīgā situācijā vajadzētu mēģināt konfliktu atrisināt, savstarpēji vienojoties: apsardzes darbiniekam izskaidrojot situāciju, bet pircējam – labprātīgi ļaujot salīdzināt iegādātās preces ar pirkuma čeku. Bieži vien šādi gadījumi tiek atrisināti pat bez policista klātbūtnes. Protams, apsardzes darbinieks nedrīkst būt rupjš un nelaipns, bet pircējam jāpārvar pazemojums un aizvainojums. Diemžēl ne vienmēr tas mums izdodas.
