Vakar, 30. janvārī, Eiropas Komisija nāca klajā ar savu ES paplašināšanas finansēšanas jauno plānu laikam no 2004. līdz 2006. gadam.
Vakar, 30. janvārī, Eiropas Komisija nāca klajā ar savu ES paplašināšanas finansēšanas jauno plānu laikam no 2004. līdz 2006. gadam. No 20 lappušu ziņojuma izriet, ka Latvijas zemnieki saņems tikai ceturtdaļu no tās palīdzības, ko ES fermeri. Toties vairāk palīdzības saņems trūcīgākie reģioni.
Iepriekš nolemtais budžeta ierobežojums
EK ziņojumā piedāvāts paplašināšanas procesa pirmajos trijos gados iztērēt 40,2 miljardus eiro (22,4 miljardus latu), kas ir par aptuveni 2,5 miljardiem eiro mazāk nekā summa, par kādu 1999. gada Berlīnes samitā vienojās ES līderi. Toreiz tika panākta vienošanās par 42,6 miljardu eiro griestiem laika posmam no 2004. līdz 2006. gadam.
«Priekšlikumi ir kompromiss starp nepieciešamību un pieejamajiem līdzekļiem,» sacīja kāda ES amatpersona, kas jau pirms ziņojuma publicēšanas izsaukusi kandidātvalstu sašutumu par atvēlēto otrās šķiras valsts lomu.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas plānu 10 kandidātvalstis no ES budžeta 2004. gadā saņems 10,8 miljardus eiro (6 miljardus latu), 2005. gadā – 13,4 miljardus eiro (7,5 miljardus latu) un 2006. gadā – 15,97 miljardus eiro (8,9 miljardus latu).
Pēc Drēzdenes bankas ekonomiskajiem pētījumiem, ja 10 kandidātvalstīm piemērotu tādus pašus atbalsta maksājumus kā pašreizējām dalībvalstīm, tad paplašināšanās izmaksātu 44 miljardus eiro 2005. gadā vien. Tātad ES budžetā tikusi paredzēta trīsreiz mazāka summa nekā vajadzīgs visām desmit valstīm.
Lauksaimnieki saņems 25 procentus
Tiešos maksājumus paredzēts piešķirt no iestāšanās pirmās dienas, bet gan tikai 25 procentu apmērā no tā, ko saņem ES fermeri. Ja viena ES saimniecība gadā vidēji saņem 5 tūkstošus eiro (2800 latu), tad attiecīgi tāda pati 18,4 hektāru liela saimniecība Latvijā saņemtu 700 latu. Rēķinot uz saimniecībā nodarbināto galviņām, 4970 eiro vietā viens zemnieks vidēji saņemtu 1242 eiro jeb 695 latus.
Tiesa, tiešos maksājumus pirmos trīs gadus plānots palielināt par pieciem procentiem ik gadus. Tas nozīmē, ka 2005. gadā minētā abstraktā vidējā saimniecība saņemtu 840 latu, 2006. gadā – 980 latu, bet 2007. gadā – jau 40 procentu jeb 1120 latu. Pēc tam šis ikgadējais palielinājums tiktu noteikts atsevišķi, kā iespējami tiek minēti 10 procenti, bet kopumā ES līmeni paredzēts sasniegt 10 gados.
Jāatgādina, ka kopējā lauksaimniecības politika pēc 2006. gada tiks pārskatīta, bet jebkurā gadījumā ES tiešo maksājumu apmērs saviem fermeriem tiks samazināts. Tātad nav nepareizs ciniskais secinājums, ka atbalsts kandidātvalstu zemniekiem nekad neaizsniegs pašreizējo ES līmeni. (Uz šādu attīstības scenāriju arī balstās diagrammā attēlotā līkne, kurā cipari ir tikai Saeimas ESIC pieņēmums.)
Ievērības cienīgs ir paziņojums par piecus gadus iespējamu vienkāršoto maksājumu sistēmu saimniecībām, kuru platība pārsniedz 0,3 hektārus. Birokrātiskās procedūras samazinājums ir jaunums pašām dalībvalstīm. Tas būs hektārmaksājums, kas tiks maksāts par platību neatkarīgi no tā, ko ražo uz tās. Lai to turpinātu saņemt, pirmo trīs gadu laikā valstij jāpabeidz lauksaimniecības atbalsta kontroles sistēmas izveide. Ja tas tiks izdarīts, atbalstu augošā apjomā varēs saņemt arī turpmākajiem gadiem.
Bez tiešajiem maksājumiem lauksaimnieki atbalstu varēs saņemt arī citos «Agenda 2000» paredzētajos veidos, piemēram, agrajai pensionēšanai, jaunajiem fermeriem, lauksaimniecībai nepiemēroto platību apsaimniekošanai, vides uzlabošanas pasākumiem u.c.
Kvotas būs 1995. – 1999. gada līmenī
Piena un cukura ražošanas kvotas tiks noteiktas, ņemot vērā reālo ražošanas apjomu no 1995. līdz 1999. gadam.
Pienu šajos gados saražoja vairāk nekā pašlaik, un ES kvota dotu iespējas zemniekiem atsperties. Minētajā pārskata periodā vidēji saražots 920 tūkstoši tonnu, kaut gan pēdējos gados vērojams kritums – līdz 820 tūkstošiem. Turklāt tas ir saimniecībās izslauktais piens, no kura pārstrādei tolaik tika nodots tikai ap 40 procentu. Pašlaik arvien vairāk piena nodod pārstrādei, un ES aizliegums pārdot nepasterizētu pienu minētā kvotas gadījumā, kaut ierobežoti, tomēr atļautu piensaimniekiem attīstīties. Atgādināsim, ka Latvija iestāšanās sarunās prasa 1,2 miljonus tonnu lielu ražošanas kvotu.
Ja cukura kvotas noteiks no pašizaudzēto biešu daudzuma, tad vidējais no bietēm ražotā cukura daudzums šais gados ir tikai 48 tūkstoši tonnu, kas ir mazāk par faktisko patēriņu (ap 70 tūkstoši tonnu). Ticamāk, ka kvotas noteiks pēc faktiski saražotā cukura daudzuma (ieskaitot kādreiz importēto un pārstrādāto jēlcukuru), tad tā varētu būt 75 tūkstoši tonnu. Bet tik un tā tas ir par trešdaļu mazāk, nekā Latvija prasījusi ES iestāšanās sarunās – 110 tūkstošus tonnu A kvotu un 10 tūkstošu tonnu B kvotas cukura.
Vairāk naudas lauku attīstībai
Eiropas Komisija uzskata, ka daudz svarīgāk par tiešajiem maksājumiem ir palīdzēt konkurēt nespējīgajai kandidātvalstu lauksaimniecībai pielāgoties daudz stingrākajām ES tirgus prasībām, tādēļ lielāks atbalsts tiks sniegts esošās sistēmas pārveidei ES prasībām. Tas nozīmē, ka EK ierosina palielināt savu finansējuma daļu lauku attīstības projektiem līdz 80 procentiem un projekta īstenotājam pašam jāatrod 20 procentu. «Niecīgs daudzums reģionālajai palīdzībai jaunajiem dalībniekiem,» novērtējusi «European Report».
Strukturālajiem fondiem paredzēts pat par 668 miljoniem vairāk naudas nekā vienojās Berlīnes samitā. Pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju, ikviens 2006. gadā saņemtu 137 eiro (71 latu). Salīdzinājumā ar atbalstu četrām valstīm, uz kurām pamatā aiziet izlīdzināšanas fonda līdzekļi (Spāniju, Portugāli, Grieķiju un Īriju), tas ir divreiz mazāk, jo tās iedzīvotājs 2006. gadā saņems 231 eiro, aprēķinājis laikraksts «The Financial Times».
Lai palielināto jauno dalībvalstu spēju absorbēt reģionālās palīdzības līdzekļus, kohēzijai tiks atvēlēta trešdaļa no visiem strukturālā fonda līdzekļiem.
Papildus nauda paredzēta «pusdzīvajām» saimniecībām – Eiropas Komisija ieviesusi jaunu terminu «puseksistējošās saimniecības», ar to domājot nerentablās. To dzīvotspēja būs jāpierāda ar biznesa plānu saimniecības attīstībai.
Apmēram 800 miljoni eiro katru gadu ir atstāti rezervē, lai nepieciešamības gadījumā novērstu jauno dalībvalstu finansiālā stāvokļa pasliktināšanos pēc iestāšanās ES.
Jāapzinās, ka šis ir Eiropas Komisijas priekšlikums, kas tiek iesniegts apspriešanai dalībvalstīm. ES dalībvalstis savu pozīciju lauksaimniecības sadaļā gatavojas darīt zināmu marta beigās, savukārt finansu jautājumu un budžeta sadaļā — aprīļa beigās. Tikai pēc ES oficiālās nostājas saņemšanas oficiāli varēs sākties iestāšanās sarunas par šiem jautājumiem.
