Godātie jelgavnieki! Aizvadīts klusais pārdomu Ziemassvētku laiks. Rit trauksmainais janvāris. Vieniem tas ir barikāžu atceres laiks, citiem – jaunu barikāžu ieceres.
Godātie jelgavnieki! Aizvadīts klusais pārdomu Ziemassvētku laiks. Rit trauksmainais janvāris. Vieniem tas ir barikāžu atceres laiks, citiem – jaunu barikāžu ieceres. Šoreiz jautājums – vai tās vajadzīgas? Ja jā, tad kurā pusē stāvēsim? Kāda tām būs izpausme? Nogaidīsim vai metīsim sprunguļus, lai tikai sliktāk? Vai būsim aktīvi ikdienā, tātad – rīcības cilvēki? Šie un vairāki citi jautājumi, darbojoties izglītībā un zinātnē, tās administrēšanā, Jelgavas Domē, arī politikā, man arvien neliek mieru.
Ik pa laikam rūgtas pārdomas izraisa dažu Domes kolēģu provocējošie, arvien nekaunīgākie rakstiņi. Kā pats to autors deputāts Jānis Bērziņš atzīst, pamats viņa apgalvojumiem ir tirgū iegūtās ziņas.
Šoreiz vēl norīšu man adresētos, jau sen korektuma, lietišķuma un patiesības robežas zaudējušos apvainojumus. Tos esmu izbaudījis no Interfrontes atmodas laikā, kad iestājos un balsoju par Latvijas neatkarību, kad 90. gadu sākumā biju valsts neatkarības cīņu, arī cīņu par Latvijas ekonomisko neatkarību, barikādēs.
Esmu mēģinājis lietišķi runāt ar sociāldemokrātu Jāni Bērziņu, izprast viņu. Atceros iepriekšējo Domi (1997. – 2000. g.), kad sociāldemokrāti bija pozīcijā, bet CP LZS (zemsavieši) konstruktīvā opozīcijā. Viņš bija neaprēķināms, anarhistisks. Cilvēciski man viņa ir žēl. J.Bērziņš neapjēdz, ka viņu izmanto negodīgi cilvēki, kuriem svešas pozitīvās sociāldemokrātu idejas (vēl sliktāk, ja tas tiek darīts apzināti, saziņā ar Latvijas nelabvēļiem). J.Bērziņu izmanto tie, kas 2001. gada vēlēšanās lietoja neiedomājami rupjas metodes, piemēram, Rāviņa dubultnieka savervēšana no Aizkraukles, apmelojošu lapiņu izplatīšana u.tml. Tika darīts viss, lai tikai Domē nebūtu godprātīgu deputātu, lai turpinātos stagnācija tās administrācijā, lai visi ierēdņi saglabātu ērtos krēslus un iespēju rīkoties ar pašvaldības naudu pēc savām interesēm.
Paldies jums, vēlētāji! Jūs bijāt kļuvuši daudz gudrāki. Jūs pratāt novērtēt, kas ir kas. Varu ar visu atbildību apgalvot, ka pašreiz Domes deputātu vairākums ir godprātīgi, spējīgi aizstāvēt pilsētas iedzīvotāju intereses un, galvenais, neatlaidīgi risināt samilzušās pilsētas problēmas. Pirmo desmit mēnešu darbs ir cerīgs.
Ir veikta Domes administrācijas reforma. No tās aizgājuši (atbrīvoti) negodīgi, uzpūtīgi, nespējīgi darbinieki. Samazināts ierēdņu skaits. Lielas pārmaiņas notikušas Domes pārraudzības iestādēs. Kaut gan apkures tarifi ir par 10 procentiem zemāki, STU, pateicoties lielām pozitīvām pārmaiņām tā darbā, sāka strādāt bez zaudējumiem. Iespējas darba uzlabošanā ir vēl lielas. Par tām kādu citu reizi. Ieilga pilsētas komunālās saimniecības darba sakārtošana. Tur atklāti daudzi uzskaites un finansu pārkāpumi. Par to «Zemgales Ziņās» rakstīja Domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs (Nr.9, 15. janv.). Atklājušās ļoti daudzas agrākās nolaidības, kas šogad vēl negatīvi ietekmēs pilsētsaimniecības darbu.
Liels darbs ieguldīts skolu remontdarbos, tilta būvniecībā, sociālā īres nama Pasta ielā 44 iekārtošanā utt. Veikti priekšdarbi uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, «kurjatņiku» nojaukšanā, pilsētas vides uzlabošanā, ēku remontā un būvniecībā.
Pārdomāti tiek sakārtota sporta dzīve, atklāta Ledus halle. Ir vērojama rosība sportā, kas vieš cerības, ka Jelgava kļūs par sportisku, veselīgu pilsētu.
Pozitīvas pārmaiņas notiek ik katrā pilsētas dzīves jomā.
Pašreiz Domē ir augsts prasīguma līmenis. Domes vadītāji strādā, stundas neskaitīdami, divas trīs reizes intensīvāk, salīdzinot ar iepriekšējo sastāvu. Turu īkšķi, lai viņi iztur saspringto darba ritmu, lai visa Dome kļūtu arvien kvalificētāka, lai augtu tās atdeve un darbs arvien sekmētos.
Vienlaikus no nokdauna ir attapušies tie, kas zaudēja varu, kas varēja netraucēti pēc patikas izrīkoties ar pilsētas mantu, varēja nerēķināties ar iedzīvotāju interesēm. Nesnauž arī tie negodīgie, kas cerēja tikt pie varas, kam bija savtīgas intereses.
Sākusies neredzama cīņa. Neredzamu barikāžu būvēšana. To, ko viņi nespēja demokrātiskā ceļā, cenšas panākt viltīgi un nekrietni, izmantojot intrigas un apmelojumus. Demokrātiskas, konstruktīvas, lietišķas opozīcijas darbības vietā tiek izmantotas zemiskas metodes.
Daudzi jelgavnieki izteikuši dažādus viedokļus par algu paaugstinājumu Domes darbiniekiem. Vieni saka – daudz, citi atzīmē, ka no algām vairāk nekā trešdaļa tiek pārskaitīta nodokļos (piemēram, A.Rāviņa faktiskā alga ir 850 – 270 = 580). Nodokļi tiek iekasēti gan pilsētai, gan sociālajam budžetam, tātad nauda daļēji atgriežas atpakaļ Jelgavā. Pilsētas vadītāji no algas izdod arī dienesta pienākumu pildīšanai, ziedojumiem. Trešie saka, ka vajadzēja rīkoties viltīgāk, kā to daudzviet dara vai agrāk Domē darīja, proti, paaugstināt prēmijas un piemaksas vai izkārtot papildu ieņēmumus ar pašvaldības uzņēmumu starpniecību (Rīgas pieredze). Mans viedoklis, kā parasti zemsaviešu atklātums, tiešums, – visam jābūt caurspīdīgam, visiem redzamam. Nevar būt citu nosacījumu – katram jāsaņem pēc padarītā darba, katram nauda jānopelna, godprātīgi strādājot. Mani uztrauc atalgojuma mudžeklis, nesakārtotība valstī. Iestājos par kardinālām izmaiņām šajā ziņā. Jāizstrādā un jāpieņem visiem saprotama sistēma. Uzskatu, ka atalgojuma noteikšanas patvaļa jau ilgu laiku ir mezglu problēma valstī – korupcijas, kukuļdošanas, strādāšanas ar vāju atdevi, cilvēku morāles graušanas iemesls.
Pilsētā ir ļoti aktuāli, lai augtu visu iedzīvotāju ienākumu līmenis. Jāmeklē to palielināšanas iespējas, jāsamazina kvalificētu darbinieku aizplūšana uz Rīgu. Jo vairāk pelnīsim, jo labāk dzīvosim. Izdevīgi ģimenei, izdevīgi pilsētai. Savukārt Domes darbiniekiem jāizvirza augstas, stingras prasības un bez žēlastības jāatbrīvojas no tiem, kas nespēj apzinīgi un mērķtiecīgi strādāt Jelgavas labā. Mums vajadzīgi kvalificēti, godprātīgi ierēdņi, darbinieki, kas spēj pilsētai piesaistīt līdzekļus, tos vairot. Jāatzīst, ka Domes darbinieki līdz šim priekšroku devuši agrāk nerisināto, samilzušo, steidzamo jautājumu neatliekamai kārtošanai. Acīmredzot par maz analizēts, nepietiekami apzināta kritiskā situācija, proti, agrākās Domes mantojums pilsētā. Nav, cik nepieciešams, izskaidrotas problēmas, to risināšanas gaita, nepietiekami negāciju likvidēšanā iesaistīta sabiedrība. Tiek izstrādāta Domes un katra tās darbinieka mērķprogramma ikdienai, mēnesim, gadam, perspektīvai.
Par politiku. Manuprāt, ir dažādi sociāldemokrāti: vieniem ir daudz pozitīvu ideju sociālās drošības sistēmas reformai un labklājības līmeņa celšanai, bet otri neatlaidīgi, piemēram, Rīgas Domē, bīda siltā vietā Interfrontes simbolu Tatjanu Ždanoku.
Kolēģim Jānim Bērziņam iesaku beidzot sākt skoloties. Atnākt arī uz kādu no manām lekcijām par ekonomiskiem jautājumiem, nevis rakstīt, ka ir bijis mans students, proti, nebijušu pasniegt kā bijušu. Tikai atdarinot profesoru Juri Bojāru gudrībā un manierēs, iznāk komiski. Vienkārši, ērti, bieži pat bezatbildīgi ir, neierosinot vietā alternatīvu, pozitīvu risinājumu, balsot «pret». Ceru, ka mums vairs nevajadzēs tērēt laiku sarakstei ar avīzes starpniecību. Ierosinu – būsim «par». Par Jelgavas sakārtošanu, par cilvēku labklājības kāpināšanu, par korektām attiecībām. To no mums gaida vēlētāji.
Gaidīšu arī jūsu, godātie jelgavnieki, viedokli.
