30. janvāris ieies mūsu valsts vēsturē kā datums, kad Latvijas likumdevēji kārtējo reizi nesaprot, ka nevar problēmu atrisināt ar vienkāršu aizliegumu.
30. janvāris ieies mūsu valsts vēsturē kā datums, kad Latvijas likumdevēji kārtējo reizi nesaprot, ka nevar problēmu atrisināt ar vienkāršu aizliegumu. Proti, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pirms 2. lasījuma izskatot grozījumus Alkohola aprites likumā, otrdien atbalstījusi priekšlikumu, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība visā Latvijā būs aizliegta no plkst.24 līdz 10, izņemot bārus, restorānus, kafejnīcas un klubus. Līdzšinējie analogie pašvaldību ieviestie pasākumi cīņā pret alkohola izplatību nav guvuši cerētos panākumus, vien devuši zaļo gaismu nelegālajām alkohola tirdzniecības vietām jeb «točkām». Turklāt kārtējo reizi nākas domāt par iespējamo nelegālā alkohola izplatītāju pasūtījumu tieši šādai Alkohola aprites likuma redakcijai, kas radīs nevienlīdzīgus konkurences apstākļus godīgajiem tirgotājiem attiecībā pret nelegālā alkohola izplatītājiem.
Latvijā kaut kā dīvaini iznāk – cīnīties ar «točkām» nepietiek ne spēka, ne gribas ne valsts un arī ne pašvaldības līmenī. Cik «točku» Jelgavā ir aizvērts kopš aizlieguma ieviešanas par alkohola tirdzniecību naktī? Noteikti daudz nebūs. Tā vietā, lai, piemēram, paaugstinātu akcīzes nodokli alkoholam un valsts budžetā saņemtu lielāku šā nodokļa iekasējumu, legālie veikali var tikt vienkārši «izslēgti no spēles», atstājot alkohola tirdzniecību visā valstī plaukstošo «točku» ziņā, kas, protams, diez vai reāli būtu iespējams bez piesega attiecīgajās struktūrās. Šāds minētās Saeimas komisijas lēmums nav solis uz alkohola tirgus sakārtošanu, gluži pretēji – šādi «spēles noteikumi» tikai radīs priekšrocības nelegālajiem alkohola izplatītājiem, savukārt daļa gados jaunāku alkohola patērētāju var sākt «pārorientēties» uz narkotikām, kuru apkarošanā tiesībsargājošajām institūcijām nav īpaši labākas sekmes kā cīņā ar «točku» izplatību. Arī Parlamentārās izmeklēšanas komisijas jautājumā par amatpersonu iespējamo saistību ar kontrabandu priekšsēdētājs Pēteris Salkazanovs «Ziņām» nenoliedza iespēju, ka šāds lēmums varētu būt nelegālo alkohola izplatītāju pasūtīts.
Starp citu, ja runā par «točkām», tad tās pa šiem gadiem nav stāvējušas uz vietas savā attīstībā. Šābrīža nelegālās alkohola tirdzniecības vietas aizvien vairāk sāk atgādināt nelegālus alkohola veikalus, kuros izvēle nereti ir labāka nekā legālajos. Priekšstats, ka «točka» ir vieta ar paslēptu cisternu ar spirtu, kas turpat tiek šķaidīts ar «krāna» ūdeni, daudzos gadījumos sen vairs neatbilst realitātei. Lai arī narkologi uzskata, ka alkohola mazumtirdzniecību aizliegt naktīs nepieciešams un tam būtu pozitīvs iespaids uz alkoholisma problēmas risināšanu Latvijā, tā arī netop skaidrs, kādā veidā viņi šo problēmu grasās risināt.
Pēc alkohola tirdzniecības aizlieguma naktīs, tie, kas dzēra, nesāks mazāk dzert, valsts vienkārši saņems mazākus nodokļus un risks, ka Latvijā var atkārtoties otra Pērnava, var kļūt par realitāti. Rīgas Narkoloģijas profilakses centra direktora narkologa Jāņa Strazdiņa apgalvojums, ka patlaban Baltijas jūras reģionā Latvija ir gandrīz vienīgā valsts, kurā šāda tirdzniecības pārtraukuma nav, vienkārši nav nopietns. Ja pašreiz Latvijā ir reģistrēti 24 365 alkoholisma slimnieki, kā liecina Valsts narkoloģijas centra sniegtā informācija, un 55 procenti šo pacientu ir bezdarbnieki vai cilvēki bez noteiktas nodarbošanās, tad te acīmredzama nepieciešamība risināt ekonomiskās problēmas valstī, radot darbavietas un mazinot sociālo spriedzi. Nav jēgas cīnīties ar sekām, ja nav vēlēšanās cīnīties ar problēmas cēloņiem. Kamēr sociālā spriedze netiks mazināta, cīņai ar alkoholisma izplatību būs maz jēgas. Savukārt ēnu ekonomikas īpatsvaram sasniedzot 40 procentu no iekšzemes kopprodukta, nevar būt ne runas par to, ka varētu aizliegt legālajiem veikaliem tirgot alkoholu. Ja tas tā tomēr notiks, vēlētāji sapratīs, kas šajā valstī «pasūta mūziku».
