Glūdas pagastā līdz šim darbojās ambulance Nākotnē un feldšerpunkts Zemgales ciematā. Pēc līdzšinējās ārstes palīdzes Teresas Ukšes atbrīvošanas no amata aktuāls kļuvis jautājums, kurš apkalpos Zemgales un Bramberģes pacientus.
Glūdas pagastā līdz šim darbojās ambulance Nākotnē un feldšerpunkts Zemgales ciematā. Pēc līdzšinējās ārstes palīdzes Teresas Ukšes atbrīvošanas no amata aktuāls kļuvis jautājums, kurš apkalpos Zemgales un Bramberģes pacientus.
Ciematu iedzīvotāji nav apmierināti ar pagasta ģimenes ārstes Evijas Maigones piedāvājumu – divas reizes nedēļā pieņemt pacientus Zemgales feldšerpunktā, kur līdz šim strādāja Teresa Ukše. Viņi uzskata, ka abos ciematos ir pietiekami daudz iedzīvotāju, kuriem nepieciešama ārsta palīdzība, tādēļ vajadzīgs katru dienu pieejams ārsts. Iedzīvotāji atklāj, ka T.Ukše ne tikai pieņēma slimniekus darba laikā. Viņa mājas vizītēs labprāt devās arī brīvdienās: «Tagad tas mums tiks liegts, un mēs ar šādu situāciju neesam apmierināti. Vēl jo vairāk – ir dzirdēts, ka pašvaldība grasās slēgt mūsu feldšerpunktu. Mēs negribam palikt bez medicīniskās aprūpes,» sūrojas Zemgales ciemata iedzīvotāji.
Pašvaldības vadītāja Lauma Kalvāne skaidro, ka ne mirkli neesot bijusi runa par feldšerpunkta slēgšanu: «Pašvaldība pagājušajā gadā ir segusi feldšerpunkta komunālos maksājumus, un arī šā gada budžetā šī summa ir iekļauta. Mēs pildām savas funkcijas un nodrošinām medicīnisko pakalpojumu pieejamību pagasta iedzīvotājiem.»
Pagājušajā nedēļā pašvaldībā ieradās ģimenes ārste Ināra Staņa un darīja zināmu, ka ir ar mieru atklāt prakses vietu Zemgalē. Viņai gan līdz šim nav bijis savas prakses – iegūts tikai ģimenes ārstes sertifikāts. Tātad jaunajai ārstei būtu jāatrod telpas, kur sākt darbu. Līdzšinējā feldšerpunkta telpas līdz šā gada 31. decembrim ir izīrētas dakterei E.Maigonei, un pašvaldībai neesot pamata līgumu lauzt. Risinājums varētu būt tikai vienošanās starp abām ārstēm un pašvaldību.
I.Staņa «Ziņām» sacīja, ka viņa varētu sākt strādāt kopā ar ārstes palīdzi T.Ukši: «Bet patlaban aktuālākais jautājums ir telpas. Mēs nevaram darbu sākt četrās sienās, un mums arī nav tik daudz līdzekļu, ko ieguldīt jaunas prakses vietas izveidošanā. Tāpēc kā vienīgo risinājumu redzam telpu dalīšanu ar ārsti E.Maigoni. Viņa nedēļā tikai divas reizes grasās šīs telpas izmantot, bet pārējā laikā tajās strādāt varētu mēs.»
E.Maigone uzskata, ka tā nebūtu normāla situācija: «Divsimt, trīssimt pacientiem, kas dzīvo ciematā, divi ārsti būtu par daudz. Tas radītu neērtības arī cilvēkiem – kā lai atceras, kurš ārsts kurā dienā strādās? Līdz šā gada beigām telpas ir izīrētas man. Es biju otrā rajonā, kas ieguva sertifikātu arī savai ārstes prakses vietai. Tā iekārtošanai saņēmu dotācijas un tāpēc jūtos par to atbildīga. Pagaidām esmu nolēmusi strādāt pēc jaunā grafika un divas reizes nedēļā pacientus pieņemšu Zemgalē.»
Pagājušajā gadā E.Maigone nevarēja strādāt ar pilnu atdevi, jo audzināja savu jaundzimušo bērniņu. Viņas vietā pienākumus pildīja ārsta palīdzes T.Ukše (Zemgalē) un S.Zīberte (Nākotnē), bet ārsta pienākumus pildīja Ilze Rutko, viņa pēc līguma ar slimokasi ir E.Maigoni aizvietojošais ārsts. Tagad E.Maigone ir pilnībā atgriezusies darbā un gatava pieņemt savus pacientus.
Viduslatvijas slimokases direktors Andris Zīverts atzīst, ka viņu kā amatpersonu, protams, interesē, lai katrā pagastā būtu pieejams pēc iespējas lielāks mediķu skaits: «Bet no otras puses – ir jāsaprot, ka ārstam vajag pastāvēt arī finansiāli.»
Slimokase var nodrošināt neilgu atbalstu ārstam, kurš tikko sācis iekārtot savu praksi. Pieredze liecina, ka palīdzība varētu būt trīs mēnešus, kad tiek maksāta ārsta alga: «Mums ir bijuši gadījumi, kad pēc palīdzības izbeigšanas ārsts atzīst, ka nespēj savilkt kopā galus un no darba atsakās. Tāpēc ir ļoti svarīgi izvērtēt katru niansi un tikai tad ķerties pie prakses iekārtošanas, jo citādi var iznākt, ka zaudētājs ir pacients, kurš pirms kāda laika būs ticis pie jaunas ārstes, bet nu atkal ir spiests palikt bez tās.»
Zemgales un Bramberģes ciematos kopā ir ap 700 iedzīvotāju. Lai atvērtu ārsta praksi, nepieciešami vismaz 600 pacienti. A.Zīverts atzīst, ka izņēmuma gadījumos šo skaitli var samazināt: «Tā mēs esam rīkojušies ar ārstiem, kuri tikko atklāj savu praksi un kuriem līdz šim vēl nav bijis pacientu, – cerībā, ka dakteris pacientu simpātijas iekaros.»
