Turpinot «Pagrabā» 9. janvārī iesākto tematu par «stopētājiem», publicējam Toma Bauģa pierakstus par pieredzi, «stopējot» uz Spāniju.
Turpinot «Pagrabā» 9. janvārī iesākto tematu par «stopētājiem», publicējam Toma Bauģa pierakstus par pieredzi, «stopējot» uz Spāniju. Šķiet, Toma pieredze apstiprina Aijas pirmo atziņu, proti, meitenēm šoferīši apstājas daudz labprātāk. Kāpēc tas tā, spriediet paši.
Pirmā diena
Esmu Panevēžā – nezin kāpēc… Laikam tāpēc, ka uz Panevēžu brauc vairāk mašīnu nekā uz Viļņu.
Aiz Latvijas – Lietuvas robežas nostāvēju 1,5 stundas tieši aiz zīmes «Apstāties aizliegts». Tagad ir 13:45, izbraucu 10:00. Esmu nobraucis pārāk maz. Ārā auksts un slapjš…
Otrā diena
Ap 12:00 dienā.
Sēžu uz Lietuvas – Polijas robežas vienā «fūrē», kuru kļūdas dēļ paņēmu, lai tiktu pāri robežai. Šķiet, ka šī jau ir mana otrā kļūda.
Pēdējais vīriņš, kas vakar paņēma, visu ceļu stāstīja par dievišķo enerģiju un beigu beigās apsolīja mani izvest laukā uz ceļa robežas virzienā. Izveda arī… aha… Kaļiņingradas virzienā. Tad man ar to arī pietika. Vakarā, par laimi, nelija (vai es stāstīju, ka visu dienu lija?), tāpēc varēju normāli uzcelt telti, uz suņuburkšķiem (no rīta pamanīju).
Šķiet, nogulēju aptuveni 11 stundu. Šausmīgi gribas ēst, bet pa ceļam tā arī neatradu nevienu benzīntanku. Mans kvēlākais sapnis tagad ir nopirkt «snikeru», litrīgo kolu un pēc tam kādā kafejnīcā izdzert normālu kafiju.
Atkal līst, bet es vismaz esmu iekšā.
Hehē – tiku pāri Polijas robežai un laimīgi nostāvēju 2 h stundas. Otrajā stundā sāka līt. Paņēma «fūre» (beidzot!) un aizveda līdz tuvākajai pilsētai (apmēram 30 km), jo griezās pavisam uz citu pusi.
Suvalki – saucas pilsēta. Pati pilsēta O.K, bet, kad biju izgājis tai cauri, atkal varēju stāvēt 2 h, līdz aizveda līdz… kā viņu sauc, HVZ, īsāk, nākamie 30 km.
Nolēmu lauzt likumu un braukt ar «busu» līdz Varšavai. Neiznāca. Pēdējais uz Varšavu iet 15:30 (tagad, kad esmu redzējis Varšavu, varu droši teikt – baigi labi, ka netiku, es tur laikam būtu karoti nolicis).
Sēžu ēstuvē (ap 20:00), dzeru lokālo alu un ēdīšu picu. Dzīve šeit ir dārgāka, un retais polis jēdz kaut vai krievu valodu (nemaz nerunājot, par angļu vai vācu).
Šausmīgi negribas šodien meklēt vietu teltij (atkal līst). Tumšs arī paliek nežēlīgi ātri.
Vēl par vakardienu: aizmirstiet par pupām, ja nav dakšiņas!
Trakā Lietuva, trakā Polija! Vai Vācijā būs tāpat?
Tas jau tev nav gluži lidojums uz Krieviju…
«FŪRES» NEŅEM! Poļi arī ne. Varbūt laiks vainīgs, varbūt mati, bet varbūt tas, ka neesmu meitene…
Divās dienās esmu nobraucis apmēram 450 km. Maz… pārāk maz…
Trešā diena
Rrrrr…Par vakardienas telti labāk neko neteikšu.
(Nu man jāsāk atcerēties, jo šeit maģiskie pieraksti beidzas.)
No rīta nežēlīgi lija (pēc tam vēl visu dienu, tāpat kā iepriekšējās divas). Notirinājos stundu uz šosejas. Pēc tam izdomāju – saskaitīšu 80 mašīnas, kas mani varētu paņemt, un – braucu mājās. Saskaitīju 62, 63. paņēma. Nākamie 20 km.
Viss! Pietiek! Nevar tā turpināt. Dirnēšana uz vietas izmaksā krietni vairāk, nekā paņemt «busu». Ja esi nosalis, tad no tā, ka ēd kaut kādas maizes vai cepumus, siltāk nepaliek. Jādzer kaut kas silts, bet par to jāmaksā. Iepriekšējā dienā esmu nobraucis labi ja 100 km. Nogājis – HVZ, bet 20 stabili.
Kā es tiku ar autobusu līdz Varšavai, tas jau ir cits stāsts.
Bet tagad – VARŠAVA. Tavu māti… TĀDA MISKASTE! Dzīvo aptuveni miljons cilvēku. Stacija drausmīgāka nekā jebkurā miestā. Būs divas fotogrāfijas ar staciju. (Diemžēl pie Toma jau minētajām nelaimēm vēl jāpieskaita fakts, ka no visa ceļojuma iznāca tikai četras bildes un tās pašas no Latvijas.) Visi, kas brauc garām, taurē. (Laikam man ir zaļi mati?) Atsaldētie cilvēciņi. Vienā vārdā – lieli lauki.
Gribētos šo zemi saukt nevis par Poland, bet gan par Poo-Land.
Epiloga vietā
Tas laikam arī viss. Viļņā pavadīju lielisku laiku. Domāju, ka izskatās jau diezgan labi šis stāsts, ne?
3 dienas, visas 3 dienas lietus, pie Polijas robežas jādīc «fūrēm». Vienkārši nepaveicās. Nākamgad mēģināšu atkal. Lai nu kā, šī bija «great experience»*.
Polijā ļoti izbrīnījos par Varšavu. Biju domājis, ka tur būs labāk, savukārt Viļņā – «vice versa»**. Bildītes nesataisīju – nebija labs laiks…
Jūsu Toms
Tāds, lūk, bija Toma piedzīvojums. Tie, kam ir vēlme iepazīties ar citiem viņa ceļojumiem, projektiem, to var izdarīt mājas lapā http://www.konts.lv/usr/toms. Jācer, ka nevienu tas nenobaidīja no mēģinājuma paceļot ar autostopu. Ja arī tu vēlies pastāstīt par savu ceļošanas pieredzi, sūti pierakstus uz .
* lieliska pieredze
** pilnīgi otrādi
* * *
Stopētāja bagāža
1. Guļammaiss + paklājiņš + telts.
2. Mugursoma.
3. Lietusmētelis.
4. Higiēnas piederumi.
5. Gaļas konservi.
6. Graudu maize.
7. Fotofilmiņa.
8. Fotoaparāts.
9. T-krekli (5 gab.).
10. Zeķes (daudz).
11. Eiropas karte.
12. Lielāko pilsētu kartes.
13. Tēja.
14. Zobu pasta un zobu birste.
15. Pierakstu grāmatiņa.
16. Nepieciešamo telefona numuru saraksts.
17. 30 USD skaidrā naudā.
18. Pase.
19. Eiropas tūrisma ceļvedis vai kas tamlīdzīgs.
20. Nazis.
21. Cigaretes.
22. Pupiņu konservi.
23. Izsūtīt visiem «i’m on vacation» e-mailus.
24. Izrakstīties no mailinglistēm.
