Pagājušās nedēļas nogalē Jelgavas 5. vidusskola atzīmēja savu 30 gadu pastāvēšanas jubileju.
Pagājušās nedēļas nogalē Jelgavas 5. vidusskola atzīmēja savu 30 gadu pastāvēšanas jubileju. Pretēji tendencēm citās skolās ar krievu valodas apmācību tās audzēkņu skaits būtiski nesarūk, un tāpēc nākotnē skola raugās droši.
5. vidusskola ir unikāla ar to, ka kopš dibināšanas līdz pat 1998. gadam to vadījis viens direktors – Vikentijs Veržbickis. Pēc tam vadības grožus pārņēma Liena Plota. Viņa atzīst, ka Vikentijs ir īstais skolas krusttēvs, kas izlolojis savu ieceri un to arī īstenojis: «Es esmu tikai mantotāja. Tāpēc ir ļoti svarīgi «turēt kanti» un saglabāt tās labās paražas, kas vairāku desmitu gadu laikā skolā ir nostabilizējušās.»
Patlaban, kad arvien populārāk cittautiešu vidū kļūst izglītību iegūt latviešu valodā, 5. vidusskola gan nevar sūdzēties, jo pēdējo gadu laikā audzēkņu skaits nav būtiski sarucis. Direktore uzskata, ka tas ir saistīts ar cittautiešu mentalitāti: «Ikvienam no mums ir svarīgi saglabāt savas saknes. Pieļauju, ka latviešu valodas skolās jaunieši tiek labāk sagatavoti studijām, bet tur viņiem ir liegts izjust savas tautas paražas. Mums skolā darbojas savs koris, deju kolektīvs, dramatiskais pulciņš, svinam arī krievu tautas svētkus. Tas viss liek jaunietim izjust piederību. Domāju, ka tāpēc arī vecāki izvēlas savus bērnus laist mūsu skolā – viņi ģimenē nevar to visu nodrošināt. Cik tad bieži vecāki ar saviem bērniem kopā uzdzied, padejo vai iet rotaļās?»
2004. gads varētu ieviest nelielas izmaiņas, jo likums nosaka, ka ar šo mācību gadu vidusskolas 10. klasēs apmācība jāsāk latviešu valodā. «Tas attieksies tikai uz vidusskolas klasēm – pakāpeniski mācības latviešu valodā būs jāsāk arī 11. un 12. klasē, bet pamatskolā joprojām dominēs krievu valoda. Es ļoti ceru, ka mums tas lielas grūtības nesagādās, jo jau tagad lielu nozīmi piešķiram bilingvālajai apmācībai – sešas stundas nedēļā ir latviešu valoda, un arī daži citi priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā,» skaidro L.Plota.
Par to, ka latviešu valoda skolā tiek apgūta pamatīgi, liecina arī fakts, ka patlaban 99 skolas absolventi ar lieliskām sekmēm studē LLU.
L.Plotu satrauc kas cits: «Es pieļauju, ka ne visi līdzšinējie pedagogi varēs pēc 2004. gada pasniegt stundas latviešu valodā. Mums gan visas pedagoģiskās sēdes un sapulces skolā notiek latviski, pedagogi viens otru saprot, taču priekšmeta pasniegšana citā valodā varētu sagādāt neērtības, it sevišķi gados vecākiem skolotājiem.»
Šis mācību gads skolai ir svarīgs arī ar to, ka pirmo reizi pēc ilgiem laikiem tā atkal ir pilna vidusskola – no 1. līdz 12. klasei. Pirms vairākiem gadiem sākumskolas klases tika atdalītas, bet tagad – konkurences apstākļos – skola atkal cenšas sev piesaistīt arī mazos bērnus. «Tas ir ļoti būtiski, ka mēs savus nākamos audzēkņus skolojam paši, un pirmklasnieku skaits ir liels – par to sūdzēties nevar. Ja audzēkņi izlemj izglītoties latviešu valodā, tad parasti to dara pēc pamatskolas beigšanas. Tieši tāpēc šogad pirmo reizi mums ir tikai viena 10. klase.»
Nenoliedzami skolā pakāpeniski ienāk dažādas latviešiem raksturīgas paražas. «Nolēmu ieviest žetonu vakarus. Krievu skolām tas nav raksturīgi – man pat sākumā gari un plaši vajadzēja skaidrot tāda pasākuma nozīmi. Bet tagad ikviens absolvents ir priecīgs, ka viņa pirkstā ir žetongredzens, kas norāda piederību 5. vidusskolai. Par to, ka absolventi ir lepni par savu skolu, varējām pārliecināties arī 30. jubilejas pasākumā – tik daudz bijušo skolēnu, pedagogu un draugu bija ieradušies mūs sveikt, un ikviena acīs varēja redzēt lepnumu par to, ka arī viņš savulaik bijis saistīts ar mūsu skolu,» spriež L.Plota.
Šis gads skolai nozīmīgs ir arī ar to, ka pēc 30 gadiem vēsture atkārtojās. Savulaik skola uzcelta lielā steigā – aktīvi tika būvēts Satiksmes ielu masīvs, arvien vairāk iedzīvotāju koncentrējās šajā pusē, un skola kļuva par nepieciešamību. Tā gluži vai pusgada laikā tika uzcelta 5. vidusskola. Šovasar tajā notika lieli remontdarbi – augustā sākta renovācija. Celtniekiem un skolas darbiniekiem bija jāveltī ļoti daudz pūļu, lai 3. septembrī varētu sākt mācības. Tas jau bija jautājums – būt vai nebūt. Taču kopīgiem spēkiem paveiktais attaisnojās, un skola jaunā kvalitātē sāka darbu. Direktore uzskata, ka arī tas ir pierādījums: «Mēs esam vajadzīgi savai pilsētai, saviem skolēniem.»
***
Jelgavas 5. vidusskola
Dibināta 1972. gadā.
Pedagogi – 54. Četri no viņiem strādā kopš skolas pastāvēšanas – Leonīds un Aļina Ņikitini, Gaļina Vdovina, Ludmila Saharniha.
Tehniskie darbinieki – 21.
Skolēni 2001./2002. mācību gadā – 771.
Skolas devīze – «Mainies uz augšu!».
Skolā ir psihologs, logopēds, medmāsa.
Svarīgākās aktivitātes: 1989. gads – atdala sākumskolu, 1993. gads – iegūst akreditāciju līdz 2004. gadam, 1998. gads – skolas vadību pārņem Liene Plota, skola atkal sāk uzņemt pirmklasniekus, 2001. gads – notiek direktores atestācija, 2001. gads – tiek veikti renovācijas darbi (siltinātas ārsienas, mainīti logi un jumta pārsegums).
