Nesen man bija izdevība viesoties pie Somijas lauksaimniekiem, un no turienes esmu atvedusi dažu labu arī mums vērā ņemamu atziņu.
Nesen man bija izdevība viesoties pie Somijas lauksaimniekiem, un no turienes esmu atvedusi dažu labu arī mums vērā ņemamu atziņu.
Somijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem tikai astoņus procentus no valsts teritorijas, taču spēj apgādāt ar pārtiku savus iedzīvotājus un pāri palikušo eksportēt. Tiesa, eksporta apjomi ir samazinājušies, jo zudis kādreiz tik ietilpīgais PSRS tirgus.
1,8 litri degvielas par litru piena
Rietumos konkurēt somiem ir tikpat grūti, cik mums, augsto izmaksu dēļ.
Kādā no piena fermām saimnieks tur 14 slaucamās govis un no katras gadā iegūst vidēji 7500 kilogramu. Piena realizācijai ir noteikta kvota, bet to, kas paliek pāri, saimnieks mājas pagrabā iekārtotā nelielā ražotnē pārstrādā Lapzemes sierā, kas pēc garšas atgādina govs jaunpienu.
Lopus fermas īpašnieks baro galvenokārt ar zāles lopbarību, ziemai katrai govij sagādāts 12 tonnu ar konservantiem apstrādātas skābbarības. Sienu izbaro maz, lielākoties teliņiem. Lopbarības saknes viņš neaudzē. No spēkbarības govīm dod ar olbaltumvielām bagātinātus auzu un miežu miltus.
Par nodotā piena kilogramu somu zemnieks vidēji saņem 3 somu markas (1 marka = 0,095 lati), litru degvielas viņš pērk par 1,65 somu markām. Tātad par litru piena viņš var nopirkt 1,8 litrus degvielas. (Mūsu zemnieks degvielas litru var nopirkt par 3,5 litriem piena.)
Tūrisms arī ir ienesīgs
Pilnpiena pārstrāde Somijā ir koncentrēta lielos, augsti mehanizētos uzņēmumos. Sīku pārstrādātāju (krejotavu, pienotavu) tur nav.
Uzņēmīgi zemnieki, kam pieder plašas mājas jaukos zemes nostūros, uzņem tūristus vai atpūtniekus. Viena diennakts, ieskaitot brokastis, ceļotājam izmaksā 110 somu marku (pilsētā labākajās viesnīcās – 450 – 500 un vairāk marku). Pie zemnieka labprāt atpūšas vienkāršie pilsētnieki. Taču iebraucējiem no Latvijas Somijas cenas ir augstas.
Dārgs ir transports. Brauciens tramvajā maksā 7 – 10 markas, pilsētas autobusā – 7 markas. Vairums pilsētnieku pārvietojas savos auto, brauc ar velosipēdu vai iet kājām.
Šņabis maksā dārgi
Grūti Somijā klājas alkohola cienītājiem – stipro dzērienu tirdzniecībā ir noteikts valsts monopols, un pudele «Stoličnaja» veikalā maksā 140 marku (ap 14 latu).
Somijā ir ļoti labi ceļi, lai gan to būve saistīta ar lielām grūtībām – daudzviet jāspridzina klintis. Skaista, bet skarba ir Somijas daba ar neskaitāmiem ezeriem, mežiem, klintīm. Lepna ir somu tauta, kas mērķtiecīgi ceļ savu valsti. Un sniedz palīdzību mums, Latvijas zemniekiem, dažādu projektu un kopprojektu ietvaros.
Somiem garšo dārzeņi
Dārzeņus Somijā audzē 2000 siltumnīcu saimniecībās un gadā iegūst ap 65 miljonus kilogramu, puse no tā – ap 35 miljoni – ir tomāti, gurķi ir 26 miljoni kilogramu, 4 miljoni – dažādi salāti.
Puķes audzē tūkstoš siltumnīcu saimniecībās, un katru gadu nogriež 200 miljonus ziedu, izaudzē puķes 15 miljonos podu, vēl arī 35 miljonus vasaras puķu. Siltumnīcu saimniecības ir gandrīz katrā komūnā.
Atklātā laukā dārzeņi aizņem 10 000 hektāru, galvenās kultūras – burkāni, sīpoli, dažādu šķirņu kāposti, kartupeļi. Dārzeņu kopievākums svārstās no 130 līdz 180 miljoniem kilogramu gadā.
No ogām raudzē vīnu
Somijā ciena zemenes, tās audzē 3000 fermās un gadā novāc ap 15 – 17 miljonus kilogramu. 1000 fermās audzē jāņogas, un gadā novāc 5 – 6 miljonus kilogramu. Daudzviet audzē arī avenes un citas ogas. Lepas komūnā, piemēram, audzē ērkšķogas un nelielā ražotnē raudzē vīnu. Arī Latvijā ir pazīstama ‘Lepas ērkšķogu’ šķirne.
Āboli aug salās
Profesionālie ābolu audzētāji mīt Somijas dienvidos, Ālandu salās, kur ir garāka vasara. Somijā izaudzētos augļus mēdzot dēvēt par garās vasaras nakts aromāta augļiem.
Somi ir novērtējuši arī bioloģiskās saimniekošanas nozīmi, un ar to nodarbojas 10 tūkstošos fermu, kas lielākoties ir ģimenes uzņēmumi.
