Ja ir kur gūt pieredzi, kādēļ pašiem jālaužas.
Ja ir kur gūt pieredzi, kādēļ pašiem jālaužas. Šādas motivācijas vadīti, Jelgavas rajonā ieradās Saldus rajona lauksaimnieki, lai apskatītos, kā pie mums iegūst augstas kvalitātes pienu, iepazītos ar dokumentāciju, kāda agri vai vēlu būs jāievieš, tuvojoties Eiropas Savienības slieksnim.
Kopā ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Jelgavas pārvaldes vadītāju Arnoldu Žilvinski saldenieki no paju sabiedrības «Pampāļi» un PVD Saldus pārvaldes devās uz akciju sabiedrības «Lielplatone» liellopu novietni «Vīksnas». To pavisam nesen apmeklējuši un atzinīgi novērtējuši Eiropas Komisijas eksperti. Pamazām, grūtā darbā akciju sabiedrības vadītājiem un darbiniekiem izdevies piena lopkopību attīstīt atbilstoši ES standartiem.
Lai apskatītu pašu fermu, svešiniekiem, kā tas Eiropas līmeņa fermās piederas, vajadzēja uzvilkt vienreiz lietojamos spectērpus. «Tas jādara, lai kūtī neienestu neko lieku, tā ir mūsu pašaizsardzība,» skaidroja veterinārārste Dace Rozentāle.
«Vīksnu» pienu dzer eiropieši
«Vīksnās» izmitinātas 190 govis un ap 100 telīšu. Piens tiek realizēts Rīgas Piena kombinātā, ar ko akciju sabiedrībai ir jau desmit gadu ilga sadarbība. Rīgas Piena kombināts ir atzīts ES gatavo produkciju eksportam uz savienības valstīm. Arī Lielplatonē iegūtais piens ir iekļauts eksportprodukcijas sarakstā, un tieši tādēļ ir svarīgi ievērot visai augstās ES prasības. Nedrīkst būt nekādas atkāpes – jānodod tikai augstākās šķiras piens. Šo noteikumu akciju sabiedrībai stingri ievēro. «Mēs kolēģiem no Saldus varam parādīt, ka visu sasnieguši esam ar darbu vien. Vienotas prasības ar laiku tiks ieviestas visās fermās, jo ES sludina normatīvo datu harmonizāciju – visiem vienādas prasības pēc vienotas sistēmas,» norāda A.Žilvinskis. Tas izskaidro arī saldenieku interesi par mūsu labajām, Eiropas prasībām atbilstošajām fermām.
Vien piebildīšu, ka Lielplatonē, kas specializējas piena lopkopībā, tiek turētas cūkas, aitas un audzēta labība.
Kūts bez savas bezdelīgas
Lielplatones zootehniķe Rasa Nagle saldeniekus iepazīstināja ar slaukšanas tehnoloģiju «Vīksnās». To kontrolēt ir viņas pamatpienākums. Novietnē pavisam tiek turēti 320 liellopi. Visas melnraibās holšteinfrīzes govis tiek slauktas divreiz dienā ar firmas «Westfalia» aparātiem. Pirms slaukšanas atbilstoši noteikumiem tiek apkopts tesmenis, noslauktas pirmās piena strūklas. Ja rodas kaut mazākās aizdomas par saslimšanu ar mastītu vai kādu citu kaiti, govs nekavējoties tiek nošķirta no veselajām.
«Vīksnās» ir trīs slaucējas, un viņas lieliski tiek galā ar saviem pienākumiem. Un tie nepavisam nav vienkārši vai maznozīmīgi. A.Žilvinskis, piemēram, norādīja, kam saskaņā ar ES standartiem jābūt un kas nekādi nedrīkst atrasties piena uzglabāšanas telpā. Nekas tur nevar atrasties uz grīdas, slaukšanas aparāti nedrīkst būt ar virsmām, uz kurām var būt baktērijas. Vadi nedrīkst iet pāri dzesēšanas iekārtai, jo mazgājot iekārtā var nokļūt putekļi. Telpā jābūt gan siltam, gan aukstam ūdenim, labai ventilācijai, lai griestus neklātu ūdens pilieni. Fermā nedrīkst uzturēties putni, kas mūsu vecmāmiņām nudien būtu brīnums: nu kā tad kūts bez bezdelīgas ligzdiņas? Taču prasība ir pamatota, jo putni ar spārniem saceļ putekļus, var pārnēsāt slimības. Ir arī vēl citi dažādi noteikumi un prasības, kuru izpilde «Vīksnu» darbiniekiem ir kļuvusi par ikdienu.
Anita Bērziņa var lepoties
«Vīksnās» gadā no govs izslauc 4467 litru piena, bet dienā kombinātam tiek nodotas divas tonnas. Pārstrādes uzņēmumā katru dienu tiek izdarītas piena laboratoriskās analīzes, aizturot kravu, līdz analīžu rezultāti apliecina: piens patiesi ir augstākās šķiras. Ja somatisko šūnu daudzums pienā pārsniedz normu, kas biežāk mēdz notikt vasarā, priecīga noteikti ir saimniecības rukšu saime, kam piens garšo ar visām nekvalitatīvajām «piedevām».
«Sākumā Lielplatone bija kā izmēģinājumu saimniecība darbam pēc ES prasībām, taču tagad strādāt atbilstoši ES standartiem ir mūsu ikdiena,» ne bez lepnuma teic akciju sabiedrības «Lielplatone» valdes priekšsēdētāja Anita Bērziņa. Vīksnās» govis tur piesietas, taču A.Žilvinskis norādīja, ka, ņemot vērā ES praksi, pēc 2006. gada fermās dominēs brīvā turēšana. «Nu jau ir sasniegts tāds līmenis, ka pakļauties savienības prasībām vairs nav grūti. Galvenais, lai būtu labs, stabils un drošs darba kolektīvs,» uzsver R.Nagle.
Pietiek, ja viens ir celmlauzis
Daina Spradze un Iveta Drukovska no paju sabiedrības «Pampāļi» sacīja, ka viņu vizītes mērķis bija apskatīt, kā mūsu pusē tiek iegūts augstas kvalitātes piens, un iepazīties ar dokumentāciju, lai pašiem nevajadzētu visam iet cauri, sākot no pamatiem, ja to jau ir izdarījis kāds cits un ir, pie kā pamācīties, kur gūt pieredzi. «Mēs govis turam nepiesietas un slaucam slaukšanas zālē, kas arī ir solis uz priekšu. Taču mums nav iespēju atšķirt slimās govis no veselajām, tāpat nav arī ēdelīgo rukšu, kam atdot sliktākas kvalitātes pienu,» «Ziņām» teica lauksaimnieces no Pampāļiem.
