Cilvēks, tā dzīvība un vērtība vienmēr bija relatīvs jēdziens. Indoeiropieši praktizēja nomadu dzīvi.
Cilvēks, tā dzīvība un vērtība vienmēr bija relatīvs jēdziens. Indoeiropieši praktizēja nomadu dzīvi. Ja veci cilvēki apgrūtināja virzīšanos pa kalnu grēdām, bērni viņus nogrūda no kraujas. Primitīviem aleutu indiāņiem bija skarba dzīve. Kad vien tēvam izrādījās par grūtu uzturēt ģimeni, vēl pirms dažiem gadsimtiem viņš nogalināja pat septiņus astoņus gadus vecu bērnu un izmeta zvēriem. Kaimiņi par to neuztraucās, jo bērnus neuzskatīja par cilvēkiem. Tātad daudz kas ir relatīvs.
Līdz ar to mums jābūt atbildīgiem par dzimstības kontroli. Dievs saka, ka Viņš rada cilvēku pirms tā iedzimšanas: «Pirms es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu, un pirms tu piedzimi no mātes miesām, Es tevi svētīju» (Jer.1:5). Pravieši to pārskaidri saprata: «Tu mani radīji un veidoji manas mātes miesās» (Ps.139:13 Īj 10:8). Jaunā Derība apliecina, ka Jānis Kristītājs bija cilvēks vēl savas mātes miesās (Lk.1:41). Tālab aizliegts nogalināt bērnu, to abortējot (Didachs 2:2). Mozus likums par to draud ar «dzīvību pret dzīvību» (Exod.21:22-23). Nāvessodu vai šaustīšanu par to paredzēja arī asīriešu, šumeru un hetiešu krimināllikums. Grieķu «medicīnas tēva» Hipokrāta ētiskais zvērests aizliedz ārstiem veikt abortus.
Katra dzīvība sākas ar apaugļošanos. Cita zinātniska izskaidrojuma nav. Šī dzīvība nepieder tēvam vai mātei, bet Dievam. Tā ir jauna dzīvība, kas nekad nekļūtu par cilvēku, ja tā jau nebūtu cilvēks. Kā senāk minētie cilvēki, tā arī mūslaiku nacisti un komunisti slepkavoja sev nevēlamos. Cik žēl, ka šodien to dara mātes. Latvijā abortu ir vairāk nekā normālu dzimstību. Ja tas tā turpināsies, tad mūsu tauta izslepkavos pati sevi. Saeimai steidzīgi jārīkojas, lai šī traģēdija nenotiktu.
