Par kļūdām jāmaksā dārgi, it īpaši, ja tiek maksāts no valsts budžeta.
Par kļūdām jāmaksā dārgi, it īpaši, ja tiek maksāts no valsts budžeta. Pēdējā laikā aizvien biežāki kļūst precedenti ar kādreizējo Latvijas investoru finansiālajām prasībām pret Latvijas valsti, kuras budžetam jau tā ēnu ekonomikas dēļ secen iet 40% līdzekļu. Ar «Lattelekom» monopolstāvokļa izbeigšanu saistītā tiesvedība ir lielākā no šādām lietām – kā nekā maksimālā prasības summa par «Lattelekom» monopoltermiņa saīsināšanu no 2013. gada līdz 2003. gadam, ko «Tilts Communications» («TC») vēlas piedzīt no Latvijas valsts, ir aptuveni 380 miljoni ASV dolāru. Dīvaini ir arī tas, ka «Lattelekom» tiesvedības gaita ir konfidenciāla, un, pat ja arī tiks noslēgts mierizlīgums ar «TC», politiķi, protams, no savas kabatas nemaksās, bet, domājams, tiks meklēta iespēja šos izdevumus segt ar valsts īpašuma daļām vai arī no valsts budžeta. Skaidrs, ka galvenais nosacījums šādai slepenībai lietā, par kuru bija jābūt informētam katram Latvijas nodokļu maksātājam, ir rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, kur partijas, it īpaši «Latvijas ceļš», saprotamu iemeslu dēļ nevēlas papildus bojāt savu jau tā trauslo popularitāti Latvijas vēlētāju vidū.
Savukārt informācijas trūkums sabiedrībā par šo lietu vedina domāt, ka mierizlīgums ar «TC» var nebūt izdevīgs Latvijas valstij. Protams, uzreiz rodas arī šaubas par Latvijas puses sarunu vedēju kompetenci šajā lietā. Šādu spriedumu rosina arī tas, ka Latvijas atbildīgās amatpersonas nesaspringst, atgādinot un skandinot malu malās, ka «Lattelekom» un TC nav pildījuši jumta līgumā atrunātās saistības telekomunikāciju tīkla modernizācijā. Ja līdz pagājušā gada beigām «Lattelekom» ciparu tīklam bija pieslēgti tikai 68,63% fiksēto telekomunikāciju līniju, tad kādam par šādu situāciju būtu jāuzņemas atbildība, un, protams, arī finansiāla. Kāpēc neviens neuztraucas, piemēram, par to, ka lielāka informācijas daudzuma elektroniskai nosūtīšanai no Latgales nepieciešamas vairākas stundas? Vai tā izpaužas «TC» solījumu pildīšana? Par interneta darbības kvalitāti analogajās līnijās janvārī šausmu stāstus varētu pastāstīt ne viens vien globālā tīmekļa lietotājs.
Latvijas masu informācijas līdzekļos minētie līguma nosacījumi (ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis gan ir atzinis, ka pašlaik masu informācijas līdzekļos nav precīzas informācijas par iespējamā mierizlīguma detaļām), liecina par tendenci gan fiksēto, gan mobilo telefona sakarus koncentrēt vienās rokās. Vai šāda situācija būs izdevīga Latvijas valstij un sakaru pakalpojumu lietotājiem – par to gan jāšaubās. Vai, bēgot no viena monopola, Latvija ko iegūs no «Lattelekom» un «Latvijas mobilā telefona» («LMT») satuvināšanās, par to būtu nopietni jāpadomā. Citādi var gadīties, ka, no vilka bēgot, iekrītam lācim nagos.
Tas nav neiespējami, ja, kā ziņo laikraksts «Diena», slēdzot izlīgumu, valsts piekristu, ka «Lattelekom» par 21 – 22 miljoniem ASV dolāru iegādājas valstij piederošos 5% SIA «Latvijas Mobilais telefons» daļas, savukārt «Sonera», kas ir vienīgais «TC» īpašnieks, par aptuveni 20 miljoniem ASV dolāru iegādātos līdz 5% «Lattelekom» akciju. Papildus minētajam «Sonera» it kā apņemtos «Lattelekom» modernizācijā ieguldīt 70 miljonu latu.
Šķiet, ir pienācis pēdējais laiks, kad valstī būtu jādefinē, kādu telekomunikāciju pakalpojumu tirgu tā vēlas redzēt nākotnē. Skaidrs, ka gan fiksēto, gan mobilo sakaru koncentrēšanās vienās rokās nav solis telekomunikāciju tirgus liberalizēšanās virzienā. Tas noteikti samazinās interesi par trešā mobilā operatora licenci un valstij kārtējo reizi būtu jāizrēķina, kas tai izdevīgāk. Atcerēsimies divas lietas. Pirmā – par kādu naudu tika pārdots «Baltcom GSM», un otrā – kādu sarunu tarifa kritumu mobilajā tīklā varēja izbaudīt «LMT» klienti pēc «TELE 2» cenu samazināšanas aktivitātēm. Diez vai mobilo sarunu joprojām augstie tarifi jūtami kritīsies, kamēr Latvijas mobilo sakaru tirgū nebūs parādījies trešais spēlētājs. Tāpēc steigai nav iemesla, un pirms lēmuma pieņemšanas visi «par» un «pret» būtu jāizsver vismaz septiņas reizes.
