No 8. līdz 14. janvārim «Kino 19» – divas pagājušogad uzņemtas filmas – komēdija «Gudrā blondīne» un Volta Disneja studijas animācijas filma «Atlantīda: zudusī pasaule».
No 8. līdz 14. janvārim «Kino 19» – divas pagājušogad uzņemtas filmas – komēdija «Gudrā blondīne» un Volta Disneja studijas animācijas filma «Atlantīda: zudusī pasaule».
Par Roberta Luketika režijas gaitām zināms tikai tas, ka «Gudrā blondīne» ir viņa debija uz lielā ekrāna. To nevar sacīt par Rīsas Viderspūnas aktrises pieredzi – gadus desmit krātajā filmogrāfijas klāstā atrodamas gan Luketika romantiskajai komēdijai pretējas filmas, gan daža laba, kas likusi kritiķiem uz to vienlaikus attiecināt traģēdijas un komēdijas jēdzienu. Tādas ir Aleksandra Peina 1999. gadā uzņemtās «Vēlēšanas» – Rīsa tajās spēlē savu (līdz pagājušajam gadam) vispazīstamāko lomu – studenti hiperaktīvisti, kurai jāpiedzīvo grūti brīži ceļā uz kāroto pašpārvaldes prezidentes posteni. Ar zinību apgūšanu augstskolā aizraujas arī Viderspūnas varone «Gudrajā blondīnē», kurā viņas vārds ir Ella Vudsa un pamatnodarbošanās – savas matu krāsas, pareizāk sakot, pret blondīnēm vērsto aizspriedumu, upura tēlošana. Upuris ir apņēmības pilns ierādīt īsto vietu visiem, kas iedrošinās gaišmataino daiļavu prāta spējas apšaubīt. Vispirms tas, protams, attiecas uz Ellas tā dēvēto draugu, kas karjeras vārdā gatavs viņu nomainīt pret matu krāsas ziņā topošajam senatoram «piedienīgāku modeli». Filmas morālajam patosam pietiktu jau ar šo – tik atbaidoši (tā vien gribētos teikt – absurdi) ilustrēto pieņēmumu, ka dažu prātos anekdotiskas muļķības iegūst dzīves principa statusu. Acīmredzot stāsta turpinājums, kurā Ella sūri un grūti cenšas «pierādīt», ka arī uz blondīnēm attiecas viss, kas teikts par cilvēku dzimumu un tam piemītošajām īpašībām kopumā, liecina – režisors un Amanda Brauna, pēc kuras romāna filma uzņemta, ir pārliecināti, ka topošajam juristam Vorneram līdzīgu idiotu pasaulē netrūkst. Nebūt ne uzjautrināti pret lomu komēdijā izturējusies aktrise. Vismaz šomēnes «Entertainment Weekly» publicētajā intervijā viņa stāsta, ka cītīgi pētījusi augstskolas audzēkņu dzīvi un psiholoģiju. Jautājumi gan varētu rasties arī skatītājam, piemēram – vai joki filmas gaitā netiecas pārtapt varones pašslavināšanā?
Dažus mēnešus pēc «Atlantīdas» pabeigšanas pagājušogad Voltam Disnejam būtu apritējuši simt gadi. Varbūt vēlme uzturēt studijas vārda devēja piemiņu dzīvu vadījusi lēmumu «sapņu fabrikas» ražoto produkciju padarīt daudzveidīgāku. Trijos vārdos filmu vislabāk raksturotu kādreiz populārās grāmatu sērijas nosaukums: «Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi.» – grūti aptveramas ieceres, sensacionāli atklājumi, cīņa ar «ļaunajiem spēkiem» un vēl šis tas – viss, kas piederas piedzīvojumu, fantastikas un «bojevika» sajaukumam, tikai animācijas filmas versijā. Prātīgais komentārs pirms došanās uz kino: mjā,… šī filma laikam nelīdzināsies… «Sniegbaltītei un septiņiem rūķīšiem»…
