Trešdien Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība un Zemnieku saeima pauda viedokļus par 30. janvārī publiskoto Eiropas Komisijas pozīciju par lauksaimniecības sarunām ar kandidātvalstīm un arī par visas Latvijas zemnieku sapulces organizēšanu.
Trešdien Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība (LZS) un Zemnieku saeima pauda viedokļus par 30. janvārī publiskoto Eiropas Komisijas (EK) pozīciju par lauksaimniecības sarunām ar kandidātvalstīm un arī par visas Latvijas zemnieku sapulces organizēšanu. Pēc LZS aicinājuma Latvijas zemnieku sanāksmes iniciatīvas grupas sanāksmē tika nolemts, ka lauksaimnieku sapulce jārīko jau martā, lai precizētu zemnieku nostāju par valstī realizēto lauksaimniecības politiku un paustu savu nostāju par Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos.
Zemnieku federācijas priekšsēdētājs P.Kalniņš pauda sašutumu par EK piedāvāto lauksaimniecības sarunu pozīciju kandidātvalstīm. Šāds piedāvājums izskatās pēc Latvijas zemnieku priekšlaicīgas pensionēšanās reformas un ir dziļi aizvainojošs, jo piedāvā nosacījumus, pie kuriem ir labāk neražot, saņemot par to kompensāciju, nekā ražot un saņemt par to grašus. Turklāt ES palīdzība zemniekiem tiešo maksājumu veidā pat solās būt mazāka par pašlaik saņemamajām nacionālajām subsīdijām. Šai sakarā Latvijas Zemnieku federācija pēc Lietuvas kolēģu ierosinājuma un Igaunijas kolēģu atbalsta pirmdien tiksies Igaunijā, lai apspriestu situāciju un iespējamos rīcības modeļus reģiona līmenī, kā arī aicina zemniekus iesaistīties diskusijā par lauksaimniecības politikas nākotni Latvijā.
Īpaši kutelīgā situācijā ir nonākusi LZS, kurai pirms sava kārtējā kongresa, kas setdien notiks Jelgavā, jāizšķiras par savu programmatisko nostāju attiecībā par virzību uz ES. LZS priekšsēdētājs A.Brigmanis pirms partijas kongresa visai atturīgi komentēja šo jautājumu, gan piebilstot, ka pašlaik neredz pārliecinošus argumentus par nepieciešamību iestāties ES. Viņš pauda viedokli, ka LZS, ņemot vērā savu orientāciju uz lauksaimniecības politiku, pieļauj iespēju mainīt līdzšinējo attieksmi pret integrācijas politiku ES, ja situācija lauksaimniecības politikā nemainīsies. Tātad tiek pieļauta iespēja, ka LZS 8. Saeimas vēlēšanās startē ar saukli pret ES un aicina zemniekus un visus Latvijas iedzīvotājus referendumā balsot pret ES, gan drošības apsvērumu dēļ atbalstot integrāciju NATO.
Izsmeļoši savu nostāju pauda arī Latvijas Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs V.Bruss. Zemnieku saeima, iepazīstoties ar ES provizorisko nostāju lauksaimniecības politikas jautājumos attiecībā pret kandidātvalstīm, secināja, ka atbalsts vairāk tiks orientēts uz lauku iedzīvotājiem, ne lauksaimniekiem. Tādēļ Zemnieku saeimai kā lauksaimnieciskās ražošanas atbalsta organizācijai šādā redakcijā publiskotais EK dokuments nav pieņemams vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Zemnieku saeimu neapmierina EK piedāvātais lauksaimnieciskās produkcijas kvotu līmenis, jo tas gandrīz nevienā kategorijā nesedz pat Latvijas iekšējo patēriņa līmeni. Otrkārt, ir pretenzijas pret referentes rādītājiem, jo, piemēram, EK piedāvātā ražība 2,03 tonnu no hektāra nav pat tuvu Latvijas vidējai ražībai, kas ir 3,5 tonnu no hektāra. Treškārt, neapmierina EK piedāvātais nevienlīdzīgais atbalsts tiešo maksājumu veidā, tas ir, tikai 25% apmērā no atbalsta summas jau pašreizējām dalībvalstīm. Šāds pārejas periods tiek piedāvāts līdz 2013. gadam. Tātad 10 gadu nodarboties ar lauksaimniecību nevienlīdzīgas konkurences apstākļos. Kritiku neiztur arī EK argumenti ar saplānoto budžetu, jo tas ir gatavs tikai līdz 2006. gadam, bet ne tālāk. Līdz ar to nav izprotams, kādēļ šo pārejas periodu nevar noteikt līdz 2007. gadam, kuram ES budžets vēl tikai tiks plānots. Ceturtkārt, Zemnieku saeimu neapmierina tiešo maksājumu nosacījumi, kas paredz, ka dotācijas varēs saņemt lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieki, sākot ar 0,3 hektāru platību. Turklāt netiek pat prasīta ražošana uz šīs zemes. Šāda piedāvātā lauksaimniecības politika liecina tikai par to, celsies lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksa un samazināsies zemes nomas piedāvājums. ES politika tiek maksimāli orientēta uz to, lai samazinātu lauksaimnieciskās ražošanas apjomu potenciālajās kandidātvalstīs un robus attiecīgi aizpildītu ar savu zemnieku saražoto pārprodukciju.
Zemnieku saeima šai sakarā ir izstrādājusi arī savu rīcības plānu, proti, sākta iniciatīva par visu ES kandidātvalstu zemnieku organizāciju pārstāvju sapulces rīkošanu Latvijā. Tās mērķis būtu vienoties par kopēju kandidātvalstu zemnieku pozīciju attieksmē pret ES piedāvāto politiku. Vēl gan nav skaidrs, kāda būs citu valstu atsaucība. Skaidrība būs tikai pirmdien, kad tiks saņemtas atbildes no citām kandidātvalstu zemnieku organizācijām. Turklāt ir sagatavota Zemnieku saeimas vēstule Eiropas Padomei, kurā pausta neizpratne par ES politiku lauksaimniecībā attieksmē pret kandidātvalstīm. Vēstulē izteikta nostāja, ka šādi ES piedāvātie nosacījumi ļauj apšaubīt ES deklarētās pamatvērtības – demokrātiju un vienlīdzību. Ar pirmdienu sāksies parakstu vākšana šai vēstulei. Tas notiks Zemnieku saeimas organizētajās informatīvajās dienās Latvijas rajonos, kur zemniekiem tiks skaidrota situācija un iespējamie risinājumi situācijas uzlabošanai. Nākamnedēļ šādi zemnieku informatīvie pasākumi paredzēti Rīgas un Saldus rajonā.
Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs V.Bruss norādīja, ka zemnieku dumpim Briselē vēl gluži iemesla nav, jo nedrīkst aizmirst, ka ES paudusi tikai savu provizorisko nostāju un Latvija vēl nekam no tā dokumentāli nav piekritusi. Zemnieku saeima, citas organizācijas un politiskās partijas, domājams, ir atvērtas diskusijām un ir gatavas arī uz zināmiem kompromisiem. Taču pēc būtības vissarežģītākais jautājums nav par tiešo maksājumu apmēru, bet gan par saražotās produkcijas kvotām, kur zemnieki un viņu pārstāvji solās būt nepiekāpīgi. Pamatojot to ar domu, ka Latvijas lauksaimnieki ir tiesīgi ražot vismaz savam tirgum nepieciešamo.
