Ziemas olimpiskās spēles vairs nav aiz kalniem. Šā pasaules lielākā sporta foruma rīkotāji atklāj milzīgos sporta pārraižu laikus.
Ziemas olimpiskās spēles vairs nav aiz kalniem. Šā pasaules lielākā sporta foruma rīkotāji atklāj milzīgos sporta pārraižu laikus. Lielākais stundu skaits pieder savdabīgajam kērlingam jeb šaham uz ledus.
To līdzjutēji varēs vērot veselas 22 stundas. Kas ir kērlings un kā tas spēlējams, nu jau var redzēt arī Latvijā. Vēl tuvāk – tepat Jelgavā. Kā valsts sportā veicas vēl pavisam jaunajam sporta veidam, vaicājām Latvijas Kērlinga asociācijas (LKA) prezidentam Jānim Ozollapam.
Kā pastāstīja LKA prezidents J.Ozollapa, kērlings pasaulē ir pazīstams jau aptuveni 200 gadu. Uzskata, ka tā pirmsākumi meklējami Kanādā, bet sporta veida senās tradīcijas vairāk liecina par kērlinga dzimšanu tepat Eiropā – Skotijā. Interesanti, ka kērlingam īpaši paredzētos akmeņus izgatavo vienā vietā pasaulē, jau minētajā Skotijā. Tur atrodas arī Pasaules Kērlinga federācijas (PKF) mītne.
PKF ietver sevī visas pasaules kērlinga asociācijas un federācijas, kas savukārt ir iedalītas trīs zonās – Eiropas, Amerikas un Klusā okeāna. Zīmīgi, ka PKF jaunākā dalībniece ir tieši Latvija, kuru 2001. gada 4. aprīlī Lozannā, Šveicē uzņēma federācijā. Nedaudz vēlāk – tā paša gada 13. decembrī – Latviju uzņēma arī Eiropas Kērlinga federācijā (EKF).
Sporta veida ienākšana Latvijā sākās 2000. gadā, kad J.Ozollapa viesojās Baltkrievijā. Kaimiņvalsts kērlingisti piedāvāja ciemiņam paspēlēt šo spēli. Ar to arī Jānim «āķis bija lūpā». Viņš atgriezās dzimtenē un sāka aktīvi aģitēt nodarboties ar kērlingu, reizē interesējoties par iespējām ieviest to Latvijas sporta dzīves apritē. Baltkrievu kērlingisti informēja, ka PKF atbalsta visus, kas grib veidot tamlīdzīgas organizācijas. Lai izveidotu asociāciju, bija nepieciešami vismaz divi klubi. Šim nolūkam tika atvērts Latvijas un Rīgas Kērlinga klubs. Asociācijas pieteikums tika sūtīts uz Latvijas Olimpisko komiteju. Tā atbildē informēja, ka šie divi klubi ir vienīgie šā sporta veida pārstāvji Latvijā. Iesākumā pastāvēja lielas problēmas ar pienācīgas kvalitātes ledus laukumiem, kas iepriekš ir īpaši jāsagatavo. Trūka arī akmeņu (Latvijā bija tikai viens Baltkrievu aizdotais spēles rīks). Ilgi negaidot, tika nosūtīta vēstule PKF. Atteikts netika, un uz Latviju, vēlāk Jelgavu, atceļoja četri akmeņu komplekti un cits nepieciešamais inventārs. Drīz šis devums tika izmantots, rīkojot Baltijā pirmās kērlinga sacīkstes, par kurām jau rakstījām pagājušā gada sporta lappusēs. Sacīkstes pagodināja arī kērlinga dzimšanas Latvijā netiešie vaininieki Baltkrievi. «Viesi no kaimiņvalsts bija ļoti apmierināti, pat pārsteigti, par augsto halles un ledus kvalitāti,» atminas J.Ozollapa. Ar šīm sacīkstēm kērlinga invāzija Jelgavā un līdz ar to arī Latvijā bija sākusies.
J.Ozollapa skaidro, ka pasaulē kērlings dalās divās kategorijās – sporta un izklaides. Latvijā pašreiz klubi galvenokārt orientējas uz izklaides virzienu. Jaunizveidoto klubu galvenais mērķis ir popularizēt šo sporta veidu, lai piesaistītu lielāku interesentu skaitu. Pašlaik Latvijā ir četri klubi – jau minētie Latvijas un Rīgas, kā arī Jelgavas un Liepājas.
Plašāk par Jelgavas Kērlinga klubu un tā aktivitātēm, kā arī par šā sporta veida specifiskajām iezīmēm izklāstīsim kādā no turpmākajiem «Ziņu» numuriem.
