Andris Blūms un Kārlis Šleckaitis jau vairāku desmitu gadu garumā par savu sirdslietu uzskata radioamatierismu.
Andris Blūms un Kārlis Šleckaitis jau vairāku desmitu gadu garumā par savu sirdslietu uzskata radioamatierismu.
Radioamatierisms nav tikai tehniskas jaunrades darbs, bet arī, piemēram, piedalīšanās sacensībās, nodibinot radiosakarus. Kārlis un Andris rāda diplomus par augstām vietām pasaules mēroga radioamatieru sacensībās. Sacīkšu vērtēšanas kritēriji un veidi ir dažādi. Bet ikviena radioamatiera augstākais mērķis ir uztvert pēc iespējas vairāk staciju.
Abu «kontā» jau ir 300 valstu, ar kurām izdevies nodibināt sakarus jeb, kā viņu vidū pieņemts teikt, «nostrādāt». Pašlaik pasaulē oficiāli ir reģistrētas 335 valstis, ar kurām iespējams šādi sazināties.
Aizraušanās sākusies ar padomju laikā populāro «radiomīļu» pulciņu, kurā apgūti radiotehnikas pamati, bet pats grūtākais esot Morzes ābece – signāli ar noteiktu nozīmi.
Radioamatieru savstarpējās sazināšanās veidi ir dažādi. Izplatītākais no tiem ir «telefons» – sarunāšanās balsī. Andris ieņem vietu pie aparatūras, noregulē viļņu diapazonu un, uzlicis radioaustiņas, «sasauc» amerikāni, pēc brītiņa tiek uztverts spānis. «Čomiski» sasveicinās, nosaucot savu privāto kodu jeb saukli, pēc kā tiek atpazīta valsts un cilvēks, ar ko kontaktējaties. Atbildētājs ir svešs cilvēks, bet pēc pāris minūtēm viņš kļūst par labu paziņu. Itāļos lielu sajūsmu izraisot mūsu ikdienā lietotais «čau», bet japāņu eksotiskajā angļu izloksnē neskaidrais «r» dažkārt radot kuriozus pārpratumus.
Pasaulē šis hobijs ir izplatīts, radioamatieriem tiek rīkoti pasaules un valsts mēroga salidojumi, kuros tiek pārrunātas tehniskās iespējas. Arī šim hobijam paredzētā aparatūra tagad ir nopērkama, agrāk to montēja paši, un tad netrūka arī dažādu tehnisku ķibeļu un traucējumu.
Atceroties padomju laikus, Andris un Kārlis teic, ka traucējis «dzelzs priekškars». Piemēram, saziņas liegums bijis ar Izraēlu, Ķīnu un Dienvidāfriku. «Bija pat tādi kuriozi gadījumi, kad šo valstu korespondenti «sauc», bet tu nedrīksti «atbildēt»,» atceras Kārlis. «Kaut gan tagad nekādu liegumu starp valstīm nav, Latvijā radioamatierisms izmirst lielās birokrātijas dēļ,» skumji saka Kārlis, norādot uz birokrātiskajiem priekšnosacījumiem, lai iegūtu licenci savas privātās stacijas izveidei.
Radioamatieriem izstrādāti arī ētikas likumi, no kuriem galvenie ir: nekurināt naidu starp nācijām, nerisināt biznesa sarunas, kā arī netraucēt citu sarunas.
«Kad esmu uzlicis radioaustiņas, atrodos it kā citā pasaulē, viss apkārt notiekošais šķiet mazsvarīgs. Mums tas ir labākais veids, kā atbrīvoties no stresa,» teic Andris un Kārlis.