Jau astoņdesmit gadu Jelgavā norit sistemātiska, nopietna muzikāli apdāvinātu jaunu cilvēku muzikālā izglītošana – sākotnēji Jēkaba Mediņa dibinātajā Tautas konservatorijā, vēlāk Mūzikas vidusskolā, tad koledžā un tagad atkal vidusskolā.
Jau astoņdesmit gadu Jelgavā norit sistemātiska, nopietna muzikāli apdāvinātu jaunu cilvēku muzikālā izglītošana – sākotnēji Jēkaba Mediņa dibinātajā Tautas konservatorijā, vēlāk Mūzikas vidusskolā, tad koledžā un tagad atkal vidusskolā. Skolu beidzamos divdesmit gadus vada Jānis Keičs. Jubilejas sakarā arī tapa šī intervija.
Kādas jums ir izjūtas šajā jubilejas gadā?
Labas. Priecē audzēkņu, absolventu panākumi. Svarīgi arī, ka nupat 14. janvārī Kultūras ministrija ir apstiprinājusi mūsu skolas nolikumu. Tātad, pārvarot visus birokrātiskos kavēkļus, esam sakārtojuši savas attiecības ar 1998. gadā laboto Izglītības likumu. Ir atestētas programmas. Mūsu audzēkņi turpmāk četros gados iegūs ne tikai muzikālo, bet arī pilnvērtīgu vidējo izglītību.
Tiesa, saskaņā ar minēto likumu skolai iznāca noņemt koledžas statusu, kāds tai bija no 1992. gada līdz šim laikam. Mūsu Mūzikas vidusskolas diploms vairs nedod tiesības strādāt mūzikas skolā par skolotāju (tagad ir nepieciešams bakalaura grāds, ko var dot vienīgi augstskola, – red.). Taču, no otras puses, mūsu audzēkņiem vairs nav tā sauktās mūziķa nolemtības. Skolu beidzot, viņi var mācīties gan par mediķiem, gan par ekonomistiem, gan par juristiem. Kā tas sevišķi manāms Zviedrijā, ASV, jaunietim izvēloties vienalga kādu specialitāti, muzikālā izglītība tiek vērtēta kā būtiska priekšrocība.
Taču kā, likvidējot koledžas statusu, paliks ar skolotāju sagatavošanu mūzikas skolām?
Šajā lietā mani māc bažas – tas ir jautājums par gadu desmitos pārbaudītās, ļoti sekmīgās visas muzikālās izglītības sistēmas stabilitāti un noturību. Latvijā mazo mūzikas skolu skaits ir izaudzis līdz simtam. Vai Rīgā izstudējušie mūzikas pedagoģijas bakalauri brauks strādāt uz laukiem? Pieredze rāda, ka vairumā gadījumu ne. Jelgavas Mūzikas vidusskola ir reģionālais metodiskais centrs Zemgalē, nedaudz ietverot arī Kurzemi. Mēs sadarbojamies ar desmit mūzikas skolām, un tajās vairāk nekā pusei pedagogu ir vidējā speciālā izglītība, lielākoties mūsu skolā gūta. Ceru, ka problēma nav pilnībā atlikta malā un tiks pozitīvi risināta.
Jūsu vadītajā Mūzikas vidusskolā kā struktūrvienība atrodas tā sauktā bērnu mūzikas skola. Kā attīstās tā?
Mūzikas skolā mācās ap trīssimt audzēkņu (trīs reizes vairāk nekā vidusskolā). Es negribētu lietot veco nosaukumu «bērnu mūzikas skola», jo pēc jaunās nostādnes tajā var mācīties ikviens, arī pieaugušie. Tā kā profesionālās ievirzes izglītība tika izņemta no Izglītības likuma, tas radīja neskaidrības. Galu galā tika panākts, ka strādāsim pēc izglītības programmu principa un mūzikas skola būs kā nepieciešamais posms mūziķa mākslinieka sagatavošanā. Vēlētos lielāku vietējo pašvaldību atbalstu, ieinteresētību neatkarīgi no tā, ka esam Latvijas Kultūras ministrijas tiešā pakļautībā. Ilgus gadus mācām ne tikai Jelgavas, bet arī tuvākas un tālākas apkaimes iedzīvotājus.
Varbūt jūs no pēdējo piecu gadu izlaidumiem varētu minēt dažus spilgtākos audzēkņus, kas turpina studijas ne tikai mūzikas augstskolā, bet arī citās mācību iestādēs?
Tikai laiks izsijā, kas paliek, kas ir aizejošs. Pēdējos gados ir tendence sagatavot tālākām, ne tikai mūzikas studijām, kas ir neapšaubāma patiesība. Jo vairāk četrgadīgajā kursā tiks akcentēta šī ideja, jo stabilāka būs vispārējo priekšmetu apguve valsts standarta līmenī. Starp mūsu absolventiem ir ne tikai mūziķi, bet arī advokāti, mākslas zinātnieki, ekonomisti, žurnālisti. Grūti kādus izcelt. Vispopulārākais, šķiet, patlaban ir Lauris Reiniks – žurnālists, kura hobijs ir estrādes dziedāšana. Bez šaubām, viena no patīkamākajām televīzijas sejām.
Bet nav jau tikai mācību darbs. Ir koncerti, arī skolas simfoniskais orķestris…
Jā, Mūzikas vidusskola nedzīvo tikai savās sienās. Regulāri tiek organizēti dažādi festivāli. Mēs cenšamies savu dzīvi padarīt interesantāku, un tāpēc būtiska ir kolektīvās muzicēšanas formu piekopšana. Nesen skolotāja Silvija Note izveidojusi interesantu ansamblīti bērnu mūzikas skolā. Tas jau paguvis piedalīties Valmieras klasiskās mūzikas un džeza festivālā. Jauns ir arī Mūzikas vidusskolas kvintets. Šis kolektīvs tapa, pateicoties sadarbībai ar Lielbritānijas vēstnieku Latvijā Stīvenu Neša kungu, un ir piedalījies vairākos labdarības koncertos. Simfoniskais (dažkārt stīgu) orķestris ir pamats lielākiem projektiem. Viena no sezonas lielākajām iecerēm ir V.A.Mocarta 21. klavierkoncerta atskaņojums ar pianistu Juri Žvikovu, mūsu kādreizējo audzēkni. Daži mazāk dzirdēti skaņdarbi orķestra izpildījumā skanēs lielajā jubilejas koncertā 19. aprīlī.
Varbūt jūs dažus vārdus pateiktu arī par nodaļu koncertiem?
Ir tradīcija, ka jubilejās, kurās mēdzam paskatīties atpakaļ, organizējam ne tikai kādu lielo galā koncertu, kur spilgti parādām kādu no audzēkņiem vai absolventiem. Ir paredzēta vesela koncertu sērija, par ko informēsim laikrakstu. Plānojam tikšanos arī ar mūsu kādreizējiem pedagogiem, kas tagad atrodas pelnītā atpūtā. Jelgavnieki vēl joprojām ir tādā zināmā «radošā pacilātībā», dzirdot Veltas Riekstas un Ārijas Melngailes vārdus. Viņas uzaicināt ir iecerējusi Kordiriģentu nodaļa. Katra nodaļa izvēlas savu stilu, piemēram, vokālā izraudzījusies nosaukumu «Lai balstiņa tālu skan». Te būs audzēkņu un absolventu solo numuri, ansambļi, tiks izpildīti fragmenti no iepriekšējo gadu lielākajiem iestudējumiem – P.Abrahama «Havajas puķes», I.Kalniņa «No saldenās pudeles», R.Paula «Māsas Kerijas» un citiem.
